• Lata vērtības samazināšana izraisītu jaunu cenu kāpuma vilni.
• Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi.
• Cerētais atvieglojums eksportējošiem uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds.
• Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.
• Ievērojami pieaugtu kredītņēmēju saistību slogs - lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu. Apmēram 80% no Latvijas mājsaimniecībām - iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem šobrīd ir eiro.
• Samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim gan Latvijā, gan ārpus tās - sabruktu gadiem celta uzticības ēka.
• Iespējams valdības parāda straujš pieaugums.

Devalvācija ir strupceļš, kas jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata devalvāciju. Arī citāda valūtas politika, kas aizstāj centrālās bankas un iedzīvotāju neatbalstīto devalvāciju - lata svārstīšanās pret eiro plašākā "koridorā" nebūtu brīnumnūjiņa ne "treknajos gados" - novēršot krīzes sabriešanu, ne tagad, atkopjoties no krīzes.

• Brīnumlīdzekļu vilinājums un ekonomikas realitāte (03.08.2010.)

Vēl informācija:

• Naudas aprite krīzes laikā - vai 'naudas drukāšana' atrisina tautsaimniecības problēmas?(18.01.2011.)
• Ar āmuru rokās, bet galvu smiltīs (05.10.2010.)
• Par ASV dolāru, latu un burvju trikiem (08.06.2010.)
• Ievērosim ekonomikas pamatlikumus (03.09.2009.)
• Latvijas Bankas komentārs uzņēmēja Andra Griķa viedoklim intervijā laikrakstā "Neatkarīgā rīta avīze" (24.08.2009.)
• Ko varēja un ko vajag darīt citādi? (01.06.2009.)
• "Lielais kritiens" - vai mācīsimies no savām kļūdām? (11.03.2009.)
• Pieci devalvācijas mīti (19.02.2009.)
• Eksporta atslēga nav devalvācija (31.01.2009.)