Latvija plāno būt gatava, lai ieviestu Eiropas kopīgo valūtu eiro 2014.gadā. Vai vispār vajag to darīt – valstu parādu krīzes radītie satricinājumi eiro zonā radījuši arī virkni jautājumu un šaubas. Bet atbilde paliek nemainīga: protams, ka jā. Kāpēc? Tas arī turpmāk nozīmēs lielāku drošību, uzticību un finansiālo izdevīgumu: radīs labus izaugsmes nosacījumus. Globālajā krīzē ES mazās dalībvalstis, kuras jau izmanto eiro - Slovēnija, Slovākija, Kipra, Malta, arī Igaunija - ir veiksmīgi izmantojušas eiro aizvēju – ekonomikas kritums krīzē tajā bijis mazāks.

• lielākas investīcijas rada jaunus uzņēmumus un darbavietas;
• arī zemāki kredīta procenti veicina uzņēmumu un ekonomikas izaugsmi;
• drošība par ieguldījumiem rada valstī uzkrājumus, ko bankas var ieguldīt ekonomikā;
• liela valūta rada lielāku drošību un mazākas izmaksas krīzēs.

Proti, eiro nodrošina arī daudz zemākas procentu likmes – un tādēļ bez eiro turpmākajos 10 gados Latvija par ārējo parādu pārmaksās aptuveni miljardu latu! Valstij nākamajos gados stāv priekšā krīzes gados uzkrāto parādu – 2.3 miljardu latu atmaksa. Tie būs jāpārfinansē 2014. un 2015. gadā. Un ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: par 2-2.5% vai 5.5-6%. Starpība desmit gados ir minētais miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets.

Latvijā nereti dzirdam: ieviesīsim eiro – būs labi, neieviesīsim – arī nekas nenotiks. Notiks! Tad pēc 10 gadiem atkal brīnīsimies: kā tad tā – citi ar eiro tepat kaimiņos dzīvo labāk, pārtikušāk. Protams, ka ne jau eiro visu nosaka un izšķir. Bet tomēr - tas disciplinē ekonomikas lēmumu pieņēmējus un vienlaikus ļauj piedalīties kopīgā lemšanā un panākt Latvijas nākotnes attīstības lēmumus mūsu valsts attīstībai, ļauj Latvijai vairāk saņemt budžetā, tas rada jaunas darbvietas un investīcijas.

Eiro nav alternatīva strukturālām reformām un jebkurā gadījumā – ar vai bez plāna ieviest eiro - izglītības, veselības, pārvaldes sistēmas pārbūvējams tā, lai no tām iegūtu labāku ieguldīto laika, cilvēku un naudas līdzekļu atdevi. Kaimiņvalsts Igaunija. kas eiro ieviesa 2011. gadā, tam ir labs piemērs: pagaidām Igaunija drošības ziņā mums ir septiņus soļus priekšā, mērot ar kredītreitingu mērauklu; Igaunijā ienācis arī ievērojami lielāks ārvalstu tiešo investīciju apjoms; bezdarbs zemāks nekā Latvijā, bet algas augstākas, jo augstāks darba ražīgums Igaunijā ļauj vairāk nopelnīt (bruto mēneša vidējā darba samaksa Igaunijā ir 821 eiro, bet Latvijā – 664 eiro); vidējā vecuma pensija Latvijā ir par 42 eiro mazāka – attiecīgi 305 eiro Igaunijā un 263 eiro Latvijā.