Latvijas Banka Eiropas Centrālo banku sistēmā un Eiropas Savienības institūcijās
Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvijas Banka (LB) kļuva par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieci. Latvijas Bankas prezidents regulāri piedalās ECB Ģenerālpadomes darbā. LB pārstāvji darbojas 12 ECBS komitejās un Cilvēkresursu konferencē, kā arī vairāk nekā 30 darba grupās, risinot ar monetāro politiku, banku uzraudzību, eiro banknotēm, statistiku, grāmatvedību, tirgus operācijām, maksājumu sistēmām, starptautiskajām attiecībām saistītus u.c. jautājumus.

LB eksperti piedalās arī vairākās ES Padomes un EK komitejās un darba grupās. Darbojoties Ekonomikas un finanšu komitejā un tās apakškomitejās, LB pārstāvji regulāri piedalās lēmumu pieņemšanā ES tautsaimniecības un finanšu attīstības jautājumos, spriež par ES ekonomiskās politikas stratēģiju un instrumentiem, valstu gatavošanos eiro ieviešanai, attiecībām ar trešajām valstīm un starptautisko finanšu institūciju politiku. LB eksperti darbojas EK un Eurostat darba grupās ar eiro monētām, maksājumu sistēmām, tautsaimniecības prognozēšanu un statistiku saistītajos jautājumos.

Sadarbībā ar citām valsts institūcijām un privātā sektora pārstāvjiem Latvijas Banka gatavojas iestāšanai Ekonomikas un Monetārajā savienībā un eiro ieviešanai Latvijā, piedaloties Nacionālā eiro ieviešanas plāna izstrādē.

Sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu
Latvijas Banka pārstāv Latviju Starptautiskā Valūtas fonda Pilnvaroto sanāksmēs un ikdienas jautājumu koordinēšanā.

Sadarbība ar citām starptautiskajām institūcijām un ārvalstu centrālajām bankām
Latvijas Bankas sadarbojas ar Starptautisku norēķinu banku, Pasaules Banku un citām starptautiskajām finanšu institūcijām. Latvijas Bankas eksperti aktīvi iesaistās pieredzes un informācijas apmaiņā ar ārvalstu centrālajām bankām, t.sk. sniedzot tām tehnisko palīdzību LB funkciju jomās.

Sadarbība Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanas ietvaros
Spēcīgs ekonomiskās aktivitātes sarukums Latvijā un likviditātes apsīkums globālajos finanšu tirgos, padarot aizņemšanos tajos gandrīz neiespējamu, Latvijas valstij lika lūgt starptautisku finanšu atbalstu. Tā kā straujās attīstības gadu ieņēmumi nebija izmantoti budžeta rezervju veidošanai, Latvijai nebija līdzekļu tautsaimniecības stabilizēšanai un tā vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kā arī citām starptautiskajām institūcijām un reģiona valstīm. Decembrī tika panākta vienošanās par 7.5 mljrd. eiro aizdevuma saņemšanas iespēju (t.sk. 3.1 mljrd. eiro - no EK, 1.7 mljrd. eiro - no SVF), vienojoties par tautsaimniecības restrukturizācijas un nemainīgu fiksēta valūtas kursa politiku.