Valsts centrālā banka iemieso sevī drošību, stabilitāti un pastāvību. Tai ir īpaša nozīme finanšu sistēmā, jo emisijas banka ir viens no valsts pastāvēšanas simboliem. Tādēļ mazsvarīgs nav arī tās ārējais veidols. Latvijas Banka mājvietu radusi ēkā, kas savulaik celta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris. Bankas ēkas projektu izstrādāja arhitekts Augusts Reinbergs (1860-1908). Ēka lietošanā nodota 1905. gada janvārī. 1922. gadā tā kļuva par tikko nodibinātās Latvijas Bankas galveno ēku, un mūsu valsts centrālās bankas vēsture nesaraujami saistīta ar A. Reinberga projektēto celtni.

Arhitekts, kurš ir arī Nacionālā teātra projekta autors, radīja ēku, kas izcēlās ar savam laikam ļoti modernu konstruktīvo izpildījumu: operāciju zāļu daļa veidota dzelzsbetona karkasā. Ēkas ārējā apdare ir samērā vienkārša, taču pārdomāta, ar veiksmīgi izvēlētām detaļām. Fasāde ieturēta stilizētās Florences renesanses formās, veidota ar dekoratīvu apmetumu, akcentējot logailu apdari. Ēka labi iekļaujas Pils laukuma apbūvē, pieder pie pēdējām eklektisma stila celtnēm Rīgā un ir Latvijas Republikas arhitektūras piemineklis. Ēkai bijuši dažādi saimnieki, un laika gaitā tā piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības - īpaši pēdējos gados, kopš tajā atkal saimnieko Latvijas Banka. Šķiet, pateicoties tam, ka te visos laikos atradusies banka ar savu īpatnējo darba vidi, nams un tā interjers ir labi saglabājies.

Veidojot vienotu bankas interjera dizainu, rasts veiksmīgs risinājums, kā apvienot vēsturisko ar moderno. Lielās, bankai raksturīgās operāciju zāles ar starpsienām sadalītas nelielos birojos. 1997. gada pavasarī lietošanā nodots bankas ceturtais stāvs, kas izbūvēts bēniņos un pārsteidz ar neparastām mūsdienīgos materiālos īstenotām idejām.

Vēsturiskā, 20. gs. sākumā celtā Latvijas Bankas ēka tiek pielāgota mūsdienīgas centrālās bankas darba vajadzībām. Tas nozīmē pārbūves un pārmaiņas, taču darbs noris, ņemot vērā un izceļot vēsturisko materiālu. Top saskaņots Latvijas Bankas vizuālais tēls, kura svarīga sastāvdaļa neapšaubāmi ir pati ēka - reprezentabla, vēstures piesātināta un vienlaikus arī mūsdienīga un funkcionāla.

Latvijas Bankas centrālajā fasādē izvietoti ērgļi, kas simbolizē varu un bagātību. Jau sākotnēji fasādē bija paredzēta vieta parapetam ar logo. Atbilstoši tā laika prasībām pirmais logo bija veidots stilizētiem burtiem vecajā krievu rakstībā. Pēc Latvijas Bankas nodibināšanas 1922. gadā to nomainīja uzraksts "Latvijas Banka". 1996. gada beigās vēsturiskajā vietā tika novietots parapets ar atjaunotās Latvijas Bankas logo.

Latvijas Bankas galvenās kāpnes ir iespaidīgas un reprezentablas, ar tumša Beļģijas marmora apmalēm un balustrādi. Uz augstiem marmora podestiem atrodas četri bagātīgi rotāti kandelabri. Sienas un griestus kāpņu telpā grezno ģipša rotājumi. Par to, ka šī ir viena no skaistākajām Latvijas Bankas telpām, liecina tas, ka tieši kāpņu telpas attēls iekļuvis vairākos Latvijas Bankas izdevumos pirms kara.

Otrā stāva zālē sienas un velvētie griesti greznoti ar ģipša rotājumiem. Zāle asociējas ar klasisku bankas telpu - par to jāpateicas oriģinālajām letēm ar lodziņiem, pie kuriem savulaik tika apkalpoti klienti.

Zāle sadalīta trīs jomos, akcentēts arku un velvju liekumu harmoniskais ritms. Arī ornamentālais dekors uzsver ritmu un līniju plūdumu.

Latvijā gandrīz nekur vairs nav saglabājušies bankai raksturīgie klientu apkalpošanas lodziņi - turklāt tādi, kādi tie bija 20. gs. sākumā.

Latvijas Bankas prezidenta kabinetā saglabājusies 20. gs. sākumā veidota mēbeļu garnitūra. Masīvās un greznās mēbeles iekļaujas ēkas smagnējā eklektisma koptēlā.

Lielā sēžu zāle izceļas ar oriģinālajām linkrusta tapetēm, kā arī ar 20. gs. sākuma misiņa lustru. Aplūkojot šo telpu, var labi iztēloties, kā savulaik - tāpat kā mūsdienās - šajā zālē notika bankas padomes sēdes un tika pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja kabinetā saglabājies oriģinālais iekārtojums. Pie sienas - 30. gadiem raksturīgs, kokā griezts rāmis iekļauj Ludolfa Liberta (1895-1959) gleznu "Venēcijas ainava", kas tapusi 30. gadu beigās.

Sākotnēji Latvijas Bankas Valdemāra ielas (tolaik Nikolaja iela) spārnā bija izvietoti arī bankas ierēdņu dzīvokļi. Tieši šajā daļā saglabājušās daudzas 20. gs. sākumā izgatavotas "Zelm u. Boehm" fabrikā ražoto podiņu krāsnis un kamīnkrāsnis.

Vestibilā iebūvējot rotējošo vējtveri, īstenota mūsdienu dizaina un vēsturiskā interjera simbioze.

Viena no lielākajām telpām 4. stāvā - Informācijas sistēmu pārvaldes zāle. Par bēniņiem šeit atgādina tikai senās sijas, kas piešķir savdabīgu akcentu lietišķajai, mūsdienīgajai telpai ar datoriem un biroja tehniku. Gaisma telpā iekļūst pa jumta logiem.

Mediju zāle jaunizbūvētajā 4. stāvā paredzēta apspriežu un dažādu pasākumu organizēšanai. Te ir viss nepieciešamais, lai izmantotu mūsdienīgu vizuālās informācijas demonstrēšanas tehniku, turklāt radīta iespēja iepazīt Latvijas Bankas vēstures lappuses un aktualitātes.