Rīgā 1999. gada 23. jūlijā

Godātais lasītāj!

Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts, kuras tautsaimniecība balstīta uz tirgus principiem. Latvijas valstiskā neatkarība pasludināta 1918. gada 18. novembrī. Nākamajos divos gadu desmitos Latvija kļuva par tautsaimnieciski attīstītu valsti ar bagātu kultūru un izglītotu nāciju un ieņēma noteiktas aprises Eiropas kartē. Valsts neatkarības un tautsaimniecības stiprināšanā ievērojama loma bija 1922. gadā dibinātajai emisijas bankai - Latvijas Bankai -, kas nodrošināja naudas sistēmas izveidi un Latvijas nacionālās valūtas - lata - laišanu apgrozībā.

Latvijas neatkarība un izaugsme tika vardarbīgi pārtraukta 1940. gadā, kad valstī iebruka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) karaspēks. Otrā pasaules kara (1939-1945) nestajam postam sekoja okupācijas gadi PSRS sastāvā. 1991. gadā ar demokrātisko valstu atbalstu Latvijai izdevās atgūt neatkarību. Šobrīd jau daudz sasniegts valsts politiskās un saimnieciskās atjaunotnes ceļā un esam droši, ka Eiropa un pasaule trešā gadu tūkstoša sākumā Baltijas jūras krastā atkal redzēs pārtikušu zemi - Latviju.

Jaunās naudas glabātavas atrašanās vieta ir Latvijas valsts galvaspilsēta Rīga - Baltijas sirds, viena no dzīvākajām, arhitektoniski krāšņākajām Eiropas pilsētām. Rīga un tās 806 000 iedzīvotāju pašlaik pošas galvaspilsētas 800 gadu jubilejai. Rīgu dibinājis bīskaps Alberts, kas 1201. gadā ieradās Daugavas upes grīvā ar 400 Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekiem un sāka ar varu pievērst vietējās ciltis katoļticībai. Gadsimtu gaitā mainoties pilsētai, tās iedzīvotājiem, valdniekiem, Rīga nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku Rietumu un Austrumu krustcelēs. Izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un daudzo varu iespaidā Rīga kļuvusi par daudznacionālu kultūras, uzņēmējdarbības un finanšu centru. Latvijas Bankas naudas glabātava, kas reizē būs arī valsts elektronisko norēķinu centrs, taps kā ļoti nepieciešama un ilglaicīga Rīgas būve.

Tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā tika atjaunota Latvijas Banka, kura ir 1922. gadā dibinātās emisijas bankas tiesību likumīga pārņēmēja. Valsts centrālā banka ir neatkarīga iestāde, kurai valsts likumdevējs - Saeima - uzdevis, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī, un veikt banku uzraudzību. Latvijas Bankai ir monopoltiesības emitēt Latvijas nacionālo valūtu - latus. Vienā latā ir 100 santīmu. Apgrozībā ir latu banknotes un monētas un santīmu monētas. Lats ir stabila valūta. Kopš 1994. gada februāra tas piesaistīts Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai (1 SDR = 0.7997 LVL), un šis atskaites punkts līdz pat vēstījuma tapšanas dienai palicis nemainīgs. Sasniegta arī zema lata iekšzemes vērtības maiņa - gada inflācija jeb cenu pieaugums ir tikai 2% (1992. gadā inflācija Latvijā bija gandrīz 1 000%!). 1999. gada vidū Latvijā darbojas 24 bankas, lielākoties - universālas. Tautsaimniecības attīstības tendences liecina, ka banku skaits drīzumā varētu ievērojami samazināties.

Kā aizvadītais 20. gadsimts, tā arī nākamie gadi un gadu simteņi nesīs pasaulei straujas un nozīmīgas pārmaiņas. Eiropā jau šobrīd izveidojusies un paplašinās jauna saimnieciska un politiska ūnija - Eiropas Savienība, par kuras locekli vēlas kļūt arī Latvija. Līdz ar iestāšanos šajā organizācijā mūsu nacionālo valūtu - latu -, ļoti iespējams, aizstās vienotā Eiropas valūta - eiro. Lati un santīmi kļūs par vēstures daļu, tādēļ kapsula kopā ar šo vēstījumu uzglabās arī 1999. gadā Latvijā apgrozībā esošās sešas papīra naudas zīmes un deviņas monētas.

Einars Repše
Latvijas Bankas prezidents