2011. gada 3. ceturksnis

Dalībnieki

2011. gada 30. septembrī Kredītu reģistrā bija 98 dalībnieki, t.sk. 23 bankas un 8 ārvalstu banku filiāles (tālāk tekstā – bankas), 27 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar banku (tālāk tekstā – saistītās komercsabiedrības), 4 apdrošinātāji un 36 krājaizdevu sabiedrības. 2011. gada 12. augustā par Kredītu reģistra dalībnieku kļuva Rigensis Bank AS.

Personu skaits

2011. gada 30. jūnijā Kredītu reģistrā bija ziņas par 956 954 personām, t.sk. par 892 641 fiziskajām personām rezidentiem (93.3% no visu personu skaita), 8 456 fiziskajām personām nerezidentiem (0.9% no visu personu skaita), 48 357 juridiskajām personām rezidentiem (5.0% no visu personu skaita) un 7 500 juridiskajām personām nerezidentiem (0.8% no visu personu skaita). Grafiskajā attēlā "Personu skaits" atspoguļots personu skaita pieaugums.

Saistību skaits

No Kredītu reģistra izveides līdz 2011. gada 30. septembrim reģistrā bija iesūtītas ziņas par 2 714 555 saistībām (spēkā esošajiem un atmaksātajiem kredītiem). Bankas bija ievadījušas 1 891 130 saistības (69.7%), saistītās komercsabiedrības – 794 185 saistības (29.3%), krājaizdevu sabiedrības – 28 882 saistības (1.0%), un apdrošinātāji – 358 saistības (~0.01%).

Kredītu reģistrā vislielākais ir to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1 000 latu – 1 665 465 saistību (61.4%), 729 025 saistību apjoms ir 1 000–10 000 latu (26.9%), 234 717 saistību apjoms ir 10 000–50 000 latu (8.6%) un 85 348 saistību apjoms ir lielāks par 50 000 latu (3.1%).

Saistību veidi

Uzkrāto aizņēmēju saistību veidu procentuālais dalījums 2011. gada 30. septembrī salīdzinājumā ar 2011. gada 30. jūniju nav būtiski mainījies. Joprojām visvairāk reģistrēti citi kredīti patēriņa preču iegādei, turklāt to īpatsvars salīdzinājumā ar 2011. gada 31. jūniju palielinājās no 49.7% līdz 50.0% no visu reģistrēto saistību skaita. Savukārt norēķinu karšu kredītu īpatsvars samazinājās no 29.5% līdz 29.1%; skat. grafisko attēlu "Saistību skaits saistību veidu dalījumā (2011. gada 30. septembris)".

Saistību atlikums

Pēc katra kalendārā ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieki sniedz ziņas par spēkā esošo aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās.

Kredītu reģistrā 2011. gada 3. ceturkšņa beigās bija 1 364 070 spēkā esošas saistības, kuru kopējais atlikums sastādīja 14.29 mljrd. latu. Grafiskajā attēlā "Saistību atlikums (mljrd. latu apjomā)" atspoguļotas saistību atlikuma izmaiņas ceturkšņu dalījumā.

Ziņas par aizņēmēju saistību atlikumu 13.20 mljrd. latu apjomā (92.4% no visu dalībnieku kopējā aizņēmēju saistību atlikuma) sniegušas bankas, par 1.07 mljrd. latu atlikumu (7,5%) – saistītās komercsabiedrības, par 0.01 mljrd. latu atlikumu (~0.07%) – apdrošinātāji un par 0.009 mljrd. latu atlikumu (~0.06%) – krājaizdevu sabiedrības.

Salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturkšņa beigām 2011. gada 3. ceturkšņa beigās Kredītu reģistra dalībnieku aizņēmēju saistību atlikums samazinājies par 0.07 mljrd. latu jeb 0.5%. Pārmaiņas vērojamas visās dalībnieku grupās – banku aizņēmēju saistību atlikumu kopapjoms samazinājās par 0.07 mljrd. latu jeb 0.5%, saistīto komercsabiedrību – par 0.02 mljrd. latu jeb 0.1%, savukārt apdrošinātāju sabiedrību aizņēmēju saistību atlikumu kopapjoms palielinājās par 2.9 milj. latu jeb 33.1%, krājaizdevu sabiedrību – par 0,4 milj. latu jeb 4.4%.

Grafiskajā attēlā "Saistību atlikuma apjoma īpatsvars saistību veidu dalījumā (2011. gada 30. septembris)" redzams, ka lielākais aizņēmēju saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei – 4.37 mljrd. latu jeb 30.6% no kopējā saistību atlikuma. Aizņēmēju saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko hipotēku kredīti nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei, (2.69 mljrd. latu jeb 18.9%), industriālie kredīti (2.37 mljrd. latu jeb 16.6%), komerckredīti (2.28 mljrd. latu jeb 15.9%), pārējie kredīti (0.83 mljrd. latu jeb 5.8%), finanšu līzinga darījumi (0.71 mljrd. latu jeb 5.0%), citi kredīti patēriņa preču iegādei (0.50 mljrd. latu jeb 3.5%). Savukārt saistību skaita ziņā otrā lielākā aizņēmēja saistību veida – norēķinu karšu kredītu – īpatsvars ir tikai 1.2% (0.17 mljrd. latu) no aizņēmēju saistību atlikuma kopapjoma.

Saistību atlikumu valūta

Vērtējot aizņēmēju saistību atlikumu valūtu dalījumā, 81.4% no kopējā aizņēmēju saistību atlikuma (pārrēķinot latos – 11.64 mljrd. latu) uzrādīti kā saistības eiro, 10.3% (1.48 mljrd. latu) – latos, 6.4% (0.91 mljrd. latu) – ASV dolāros un 0.7% (0.10 mljrd. latu) – Šveices frankos. Aizņēmēju saistību atlikums pārējās valūtās ir nenozīmīgs. Salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturkšņa beigām 2011. gada 3. ceturkšņa beigās aizņēmēju saistību ar atlikumu eiro īpatsvars samazinājies ­par 0.7 %, bet saistību ar atlikumu latos īpatsvars palielinājies par 0.4%, saistību ar atlikumu ASV dolāros ­ – par 0.2%.

No 2011. gada 3. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 364 070 aizņēmēju saistībām 1 016 246 aizņēmēju saistību (74.5%) atlikums bija latos, 331 682 (24.3%) – eiro, 14 578 (1.1%) – ASV dolāros un 1 564 (0.1%) – citās valūtās.

No 1 016 246 aizņēmēju saistībām ar atlikumu latos saistību veidu dalījumā 469 078 aizņēmēju saistības (46.2%) bija citi kredīti patēriņa preču iegādei, 444 321 aizņēmēju saistības (43.7%) – norēķinu karšu kredīti, 36 035 aizņēmēju saistības (3.5%) – finanšu līzinga darījumi, 16 656 aizņēmēju saistības (1.6%) – hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 15 713 aizņēmēju saistības (1.5%) – pārējās saistības.

No 331 682 aizņēmēju saistībām ar atlikumu eiro saistību veidu dalījumā 123 191 aizņēmēju saistības (37.1%) bija hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 84 935 aizņēmēju saistības (25.6%) – citi kredīti patēriņa preču iegādei, 59 532 aizņēmēju saistības (17.9%) – finanšu līzinga darījumi, 19 658 aizņēmēju saistības (5.9%) – norēķinu karšu kredīti, 12 474 aizņēmēju saistības (3.8%) – operatīvā līzinga darījumi, 9 745 aizņēmēju saistības (2.9%) – pārējie kredīti.

Savukārt no 14 578 aizņēmēju saistībām ar atlikumu ASV dolāros saistību veidu dalījumā 6 634 aizņēmēju saistības (45.5%) bija norēķinu karšu kredīti, 4 079 aizņēmēju saistības (28.0%) – hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 1 355 aizņēmēju saistības (9.3%) – komerckredīti, 1 159 aizņēmēju saistības (8.0%) – citi kredīti patēriņa preču iegādei.

Maksājumu kavējumi

Kredītu reģistrā tiek uzkrātas ziņas par kalendārā ceturkšņa beigās konstatētajiem aizņēmēju saistību pamatsummas un procentu summas maksājumu kavējumiem.

No 2011. gada 3. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 364 070 aizņēmēju saistībām maksājumu kavējumu nav 1 072 612 aizņēmēju saistībām (78.6%), maksājumu kavējums līdz 5 dienām ir 38 933 aizņēmēju saistībām (2.9%), no 6 līdz 30 dienām – 35 546 aizņēmēju saistībām (2.6%), no 31 dienas līdz 90 dienām – 20 659 aizņēmēju saistībām (1.5%), no 91 dienas līdz 180 dienām – 12 910 aizņēmēju saistībām (0.9%), ilgāk nekā 180 dienu – 183 340 aizņēmēju saistībām (13.4%); skat. grafisko attēlu "Maksājumu kavējumi kavējuma periodu dalījumā". Ziņas par 70 aizņēmēju saistību atlikumu (0.01%) sniegušas apdrošināšanas sabiedrības, kurām saskaņā ar Latvijas Bankas "Kredītu reģistra noteikumiem" ziņas par kavējuma periodu nav jānorāda.

Pieprasījumi

No 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. septembrim dalībnieki veikuši 4 324 263 pieprasījumus, t.sk. 95.6% pieprasījumu veikušas bankas, 4.3% – saistītās komercsabiedrības un 0.1% – apdrošinātāji un krājaizdevu sabiedrības (pieprasījumu skaita pārmaiņas ceturkšņu dalījumā skat. grafiskajā attēlā "Pieprasījumu skaits").

Savukārt Latvijas Banka laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. septembrim apkalpoja 791 personas, t. sk. Liepājas filiāle – 61 personas, Daugavpils filiāle – 29 personas; skat. grafisko attēlu "Latvijas Bankas apkalpoto personu skaits".

Personu iesniegumi

Laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. septembrim Latvijas Banka saņēma divus personu iesniegumus par Kredītu reģistrā esošo ziņu precizēšanu. Analizējot situācijas kopā ar iesaistītajiem dalībniekiem, vienā gadījumā konstatēta kļūda un dalībnieks veicis ziņu labošanu, bet otrā – ziņas sniegtas saskaņā ar Kredītu reģistra darbību reglamentējošiem noteikumiem.