Nominālvērtība: 5 lati
Svars: 1.2442 g, diametrs: 13.92 mm
Metāls: 9999º zelts, kvalitāte: proof
Kalta 2003. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: Gunārs Cīlītis (dizains pēc R. Zariņa zīmējuma 1929., 1931. un 1932. gadā kaltajai sudraba 5 latu monētai) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā - gadskaitlis 2003, zem tā - skaitlis 5, no kura pa kreisi puslokā izvietots uzraksts PIECI, pa labi - LATI.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā - latviešu tautumeitas galva profilā no labās puses, pār jaunavas plecu - vārpas. Pa kreisi puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS, pa labi - REPUBLIKA.
Monētas josta
Rievota.

Viens no skaistākajiem tēliem latviešu tautasdziesmās ir tautumeita, kas nāk pretī balta kā ar sniegu apsnigusi, - tas ir viņas tikums, kas nebeidzami staro, izgaismodams katru veicamo darbu un it visu ap viņu.

Kad pēc 1. pasaules kara neatkarību ieguvušajā Latvijā tika ieviesta sava naudas sistēma, par vienu no jauno lata monētu autoriem kļuva toreizējais Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks grafiķis Rihards Zariņš (1869-1939). Piecu latu sudraba monētas aversam viņš izvēlējās Latvijas valsts lielā ģerboņa zīmējumu, kuru bija darinājis 1921. gadā, izmantojot grafiķa Vilhelma Krūmiņa veidoto valsts ģerboņa projektu, bet reversam - latviešu tautumeitas tēlu.

Par tautumeitas tēla modeli kļuva Latvijas Valstspapīru spiestuves vecākā korektore Zelma Brauere (1900-1977), kuras jaunība, skaistums un sirdsskaidrība valdzināja Rihardu Zariņu. Zelmas Braueres tēls dažādos veidos atpazīstams arī viņa zīmētajās 10 un 20 latu banknotēs, tāpat greznu telegrammu vākos un - visai augstā vispārinājuma pakāpē - 50 santīmu monētā.

Piecu latu monētas reversā Rihards Zariņš attēlojis jaunavas galvu profilā no labās puses. Tēla raksturojumam mākslinieks izvēlējās pavisam maz izteiksmes līdzekļu: pār jaunavas plecu - vārpas, pār muguru - bieza matu pīne, bet apkaklīti un vainadziņu rotā latviešu tautastērpam raksturīgais ģeometriskais ornaments. Mākslinieciskajā izteiksmē nozīme ir savstarpējo attiecību rāmajam skaistumam, skaidrajam, vieglajam un reizē noteiktajam siluetam.

Piecu latu monēta pirms kara Latvijā ātri kļuva populāra un ieguva simbola nozīmi tāpat kā brīvības tēls Brīvības pieminekļa smailē. Sudraba piecus latus dāvināja bērniem, glabāja un krāja "nebaltām dienām". Kā nojauzdami, kā zinādami...

2. pasaules kara laikā Latvijā viena otru nomainīja okupācijas, tika zaudēta valsts neatkarība un arī nauda. Sudraba pieclatniekam bija lemts tāds liktenis, kāds diezin vai vēl kādai monētai pasaulē, - tas kļuva par Latvijas brīvības un valstiskuma simbolu, cerības stariņu, ko latvieši slepeni glabāja vai ik ģimenē - okupētajā Latvijā, izsūtījumā Sibīrijā vai trimdā visā pasaulē.

Bija arī cits šīs monētas pastāvēšanas veids. Pārveidota par saktu, tā kļuva par bezvārdu piederības apliecinājumu latviešu tautai un ticības apliecinājumu neatkarības atgūšanai. Tas bija kluss, bet nepārprotams izaicinājums okupācijas varai un īpašu nozīmi ieguva 20. gs. 80. gadu beigās, sākoties atmodas kustībai.

Latvijas valsts nacionālās valūtas atjaunotnes desmitgadei Latvijas Banka velta zelta monētu, ietverot vēsturiskos piecu latu sudraba monētas tautas bagātības un brīvības simbolus.