Jau septīto gadu Latvijas Banka rīkoja tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu - laikā no 7. martam līdz 20. martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie.

Uzvarētāja

Par Latvijas gada monētu 2010 ar 4192 balsīm no 11718 atzīta "Dzintara monēta", kuras grafisko dizainu un plastisko veidojumu veidojis Aigars Bikše. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. 

"Dzintara monētā" iekalts un iemūžināts minerāls, pusdārgakmens, ko radīja savulaik mūsu zemē augušās dzintara priedes un ko sīku akmentiņu veidā joprojām izskalo Baltijas jūra – ik monētā rūpīgā procesā iestrādāts dzintara gabaliņš. Pēc mākslinieka ieceres, dzintara cilindriņš tapis par acs zīlīti – monētas dizaina konkursā uzvarējušā Aigara Bikšes darba devīze bija "Un pēc 40 miljoniem gadu dzintars pirmo reizi ieraudzīja cilvēku…"

Dzejnieks un grāmatas "Dzintars" autors liepājnieks Olafs Gūtmanis: "Šis ir tāds pirmais tāds mēģinājums iestrādāt dzintaru monētā, šī mazā actiņa simbolizē visu dzintara pagātni. Varbūt cilvēki, raugoties šajā actiņā, atskatīsies tālāk mūsu pagātnē un painteresēsies par dzintaru ne tikai kā par rotaslietu, bet arī par tiešām tādu vēsturisku simbolu."

Aigars Bikše, saņemot balvu: "Mākslinieks dara savu – es skatos savās mākslinieka kategorijās un radu darbu, bet svarīgi, ka banka izvirza stiprus, interesantus mērķus kā šo – veidot pirmo šāda tehnoloģiska risinājuma monētu."

Pārējās pretendentes

2010. gads monētu mākslā nozīmē monētas Hercogam Jēkabam 400, Neatkarības deklarācija, Latviešu ābece, Dzintara monēta un Laika monēta III, satura ziņā akcentējot Latvijas vēsturi, valstiskumu, kultūras vērtības, arī plašākas filozofiskas kategorijas. Monētas radījuši mākslinieki Ilze Lībiete, Ilmārs Blumbergs, Arvīds Priedīte, Aigars Bikše, Laimonis Šēnbergs, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis.

Par tradicionālu balvu māksliniekiem ir izvēlēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā iecerētā un 2008. gadā nokaltā Latvijas monēta, kas ir atzīta par Pasaules gada monētu 2010.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: "Skatoties uz 2010. gada monētām, gribas minēt trīs vārdus: zināšanas, atbildība, uzdrīkstēšanās. Hercoga Jēkaba laikā zināšanas pavēra Kurzemei vārtus uz pasauli. Jelgavas aptiekārs Henrihs Roze, pateicoties zinātkārei, atklāja niobiju, kas devis trīs Laika monētas. Ābece ir simbols tam, ka zināšanas vajadzīgas ikvienam, lai augtu paši un valsts. Atbildība un uzdrīkstēšanās ir 4. maija vārdi. Un bez uzdrīkstēšanās dzintars nebūtu nonācis sudraba monētā."

Iespēja piedalīties savas valsts naudas tapšanā

Šogad, balsojot par gada monētu, vienlaikus aicinājām cilvēkus piedalīties savas valsts naudas tapšanā un ierosināt, viņuprāt, svarīgas un interesantas tēmas nākamajām jubilejas un piemiņas monētām. Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja un Monētu dizaina komisijas locekle Maruta Brūkle: "Ziepes ir lielas, jo tik daudz ieteikumu mēs nevarēsim īstenot, tam vienkārši nepietiks gadu. No vēstulēm nāk bezgalīga mīlestība pret Latvija dabu, bezgalīga fanošana par Rīgas "Dinamo", arī sāpe par negācijām sabiedrībā. Augstā vērtē tiek turētas latviskās kultūras un vispārcilvēciskās vērtības. Bet pats pirmais manis atvērtais teksts no vairākiem tūkstošu iesūtīto bija "Es mīlu šo zemi.""

Īpašās balvas 

Arī aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – Latvijas Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu saņēma "Dzintara monētas" mākslinieks A. Bikše. Raidījuma veidotāju grūto lēmumu, Kristīnes Želves un Ievas Rozentāles vārdiem, izšķīra ieklausīšanās sirdsbalsī.

Par Kolekcionāru gada monētu 2010 kļuva monēta "Hercogam Jēkabam 400" – tās autori Ilze Lībiete, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. Naudas kolekcionāru dzimtas pārstāvis Madis Gerbaševskis uzsvēra, ka kolekcionāri, numismāti ir tie cilvēki, kuri visvairāk gaida katru monētu, un šoreiz viedokļi bija ļoti tuvi – uzvarētāju izšķīra pāris balsu.

Trešo speciālbalvu – monētas "Ābece" māksliniekiem Arvīdam Priedītem un Ligitai Franckevičai – aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza Ventspils Galvenās bibliotēkas vadītāja Astra Pumpura, uzsverot ābeci kā katra cilvēka pirmo grāmatu un pamatu bibliotēkai.

Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri no divdesmit pieci no 11 718 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas.

Izlozes rezultāti