Runājot par naudu kā ekonomisku kategoriju, visbiežāk ar to saprot tieši skaidro naudu apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs). Tā ir viena no apgrozībā esošās naudas (plašās naudas) sastāvdaļām - vēl plašajā naudā ietilpst banku piesaistīto noguldījumu summa.

Latvija ir viena tām Eiropas Savienības valstīm, kurās skaidro naudu izmanto visai plaši, t.i., ap 12-15% no plašās naudas. Līdzīgs skaidrās naudas izmantošanas līmenis kā Latvijai ir citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Bezskaidrās naudas norēķinu attīstība (banku un mazumtirdzniecības karšu, elektronisko, interneta u.c. bankas pakalpojumu izmantošana) aizvien samazina skaidrās naudas lomu kopējā naudas apritē (vēl pirms 10 gadiem skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā Latvijā pārsniedza 30%). Tomēr laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 23.7% un šā gada 1. janvārī bija 1,160.2 miljoni latu.

Apgrozībā esošās naudas struktūra

Latvijas Banka laiž apgrozībā naudu ar Latvijas kredītiestāžu starpniecību, un tieši tās, ņemot vērā savu klientu pieprasījumu (iedzīvotāji caur bankomātiem, veikali u.tml) izvēlas banknošu un monētu nominālvērtību. Tas ir, apgrozībā nonāk tās naudas zīmes, kurām priekšroku dod noguldītāji, firmas, valsts iestādes u.c. banku klienti.

Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem

1,093.3 miljoni latu jeb 94.2% kopējā skaidras naudas apjomā ir banknotes un 66.9 miljoni latu jeb 5.8% ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 6.5%, Ls 10 – 7.0%, Ls 20 – 53.5%, Ls 50 –8.6%, Ls 100 – 15.7%, Ls 500 – 8.7%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 12.9%, Ls 1 – 52.8%, Ls 0.50 – 12.4%, Ls 0.20 – 7.1%, citas monētas – 0.8%–4.4% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 5, 10 un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Ls 20 banknošu ir 29.2 milj., Ls 5 – 14.3 milj., Ls 10 – 7.7 milj., Ls 50 – 1.9 milj., Ls 100 – 1.7 milj. un Ls 500 – 189.6 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 180.4 un 120.8 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 16.6 milj., Ls 1 – 35.3 milj., Ls 2 – 4.3 milj. gabalu.

Kā redzams no 1. un 2. tabulas, gada laikā visu nominālu banknošu un monētu daudzums apgrozībā ir palielinājies. Visvairāk palielinājies ir Ls 100 (par 44.8%) un Ls 500 (par 30.7%) banknošu apjoms apgrozībā. Monētām vislielākais pieaugums ir 1 lata monētām – pieaugums par 12.6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

Nomināls	2011. g. 1. janvāris		2012. g. 1. janvāris		Summas relatīvās pārmaiņas
	Summa (tūkst. Ls)	Procentos no kopsummas	Summa (tūkst. Ls)	Procentos no kopsummas
Ls 5	66,273.1	7.6%	71,576.2	6.5%	8.0%
Ls 10	68,573.8	7.8%	76,694.4	7.0%	11.8%
Ls 20	471,147.3	53.7%	584,562.0	53.5%	24.1%
Ls 50	79,636.8	9.1%	94,227.0	8.6%	18.3%
Ls 100	118,389.9	13.5%	171,438.3	15.7%	44.8%
Ls 500	72,548.5	8.3%	94,815.0	8.7%	30.7%
Kopā papīra naudaszīmes	876,569.4	100%	1,093,312.9	100%	24.7%

2. tabula. Monētas apgrozībā

Nomināls	2011. g. 1. janvāris		2012. g. 1. janvāris		Summas relatīvās pārmaiņas
	Summa (tūkst. Ls)	Procentos no kopsummas	Summa (tūkst. Ls)	Procentos no kopsummas
Ls 2	8,317.2	13.6%	8,636.1	12.9%	3.8%
Ls 1	31,358.7	51.1%	35,315.5	52.8%	12.6%
s 50	7,819.5	12.7%	8,299.5	12.4%	6.1%
s 20	4,480.9	7.3%	4,757.1	7.1%	6.2%
s 10	2,736.2	4.5%	2,901.1	4.4%	6.0%
s 5	2,092.6	3.4%	2,189.8	3.3%	4.6%
s 2	2,268.3	3.7%	2,416.6	3.6%	6.5%
s 1	1,711.4	2.8%	1,804.5	2.7%	5.4%
Jubilejas monētas	549.9	0.9%	549.9	0.8%	0.0%
Kopā monētas	61,334.7	100%	66,870.1	100%	9.0%

 

Skaidrās naudas pieprasījuma dinamiku 2011. gadā jādala divos posmos. Līdz ar Latvijas tautsaimniecības stabilitātes nostiprināšanos un mērenas izaugsmes atjaunošanos, gada pirmajos desmit mēnešos arī skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums bija visai mērens (par 7.8%), vienlaikus augot arī iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontos esošajam naudas apjomam.  Savukārt novembrī – decembrī skaidrās naudas pieaugums bija neierasti augsts (divos mēnešos par 14.8%), ko līdztekus sezonalitātes faktoram noteica AS „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšana novembrī un tai sekojošās noguldījumu kompensāciju izmaksas, kā arī baumu radītā ažiotāža decembra pirmajā pusē, kas rosināja atsevišķu banku noguldītājus pārvērst savus uzkrājumus skaidrā naudā. Līdz ar to 2011. gada beigās skaidrās naudas gada pieauguma apjoms sasniedza 222 miljonus latu (2010. gadā skaidrās naudas apjoms apgrozībā palielinājās par 150 miljoniem latu). Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai, tomēr pieprasījuma noguldījumi, proti, iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontos bankās esošā nauda, gada laikā auguši lēnāk – par 11.8%, līdz ar to palielinoties skaidrās naudas īpatsvaram plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos. 2011. gadā tas pieauga no 12.3% līdz 15.6%.

Naudas piedāvājuma koncentrēšanās likvīdākajos – skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu segmentos joprojām norāda uz ekonomikas dalībnieku piesardzīgu attieksmi pret ilgāka termiņa uzkrājumu veidošanu, kas varētu būt saistīta gan ar neskaidro nākotnes ainu attiecībā uz stāvokli ārējos tirgos un tā ietekmi uz eksportējošajiem uzņēmumiem Latvijā, gan ar līdz ar nesenajām likstām atjaunojušos zināmu neuzticību banku sektoram.

Pirms naudas zīme kļūst gadu veca, tā Latvijas Bankā paguvusi "iegriezties" vairākkārt, vidēji 2 - 5 reizes atkarībā no nomināla, līdz naudas apstrādes iekārta konstatē, ka nauda pietiekami nolietojusies vai bojāta, un tās "mūžs" beidzas naudas iznīcināšanas mašīnā.

2011. gadā 17.9 miljoni banknošu - tās, kurām konstatēti bojājumi vai nolietošanās - izņemtas no apgrozības. Visātrāk nolietojas 5 latu banknotes. 2011. gadā no apgrozības izņēma attiecīgi 8.4 miljonus šī nomināla naudas zīmju.

Monētas izmantojamas ilgāk nekā papīra nauda, jo ir izturīgākas. No apgrozības izņemto monētu skaits 1997. gadā bija 38 tūkstoši, 1998. gadā - 144 tūkstoši, 1999. gadā - 60 tūkstoši, 2000. gadā - 132 tūkstoši, 2001. gadā - 202 tūkstoši, 2002. gadā - 119 tūkstoši, 2003. gadā - 151 tūkstotis, 2004. gadā - 159.7 tūkstoši, 2005. gadā - 100 tūkstoši, 2006. gadā - 106.7 tūkstoši, 2007. gadā – 116.8 tūkstoši, 2008. gadā – 153.6 tūkstoši, 2009. gadā – 121.9 tūkstoši, 2010. gadā – 107.2 tūkstoši, 2011. gadā -125.8 tūkstoši gabalu.

2001. gadā no apgrozības izņēma un nosūtīja pārkausēšanai 13.6 miljonus gab. 1992. un 1993. gadā kalto Ls 2 monētu, kuras pakāpeniski aizvieto ar Ls 2 bimetāla monētām. 2004. gadā no apgrozības izņēma 29.8 tūkstošus vecā parauga Ls 2 monētu, 2005. gadā - 12.2 tūkstošus, 2006. gadā - 10.0 tūkstošus, 2007. gadā – 5.0 tūkstošus, 2008. gadā – 13.0 tūkstošus, 2009. gadā – 3.1 tūkstoti, 2010. gadā – 3.8 tūkstošus, bet 2011. gadā – 2.8 tūkstošus gabalu.