2001. gada 9. augustā sudraba lats "Millennium" saņēma ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētā konkursa "Gada monēta" balvu nominācijā "Gada novatoriskākā monēta".

ASV mēnešraksts World Coin News aptaujā 10 nominācijās noskaidro pasaulē labākās monētas. Žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu.

Gadu tūkstošu mijai veltītā jubilejas monēta "Millennium" tika izkalta starptautiskās monētu programmas "Millennium" ietvaros, kurā Lielbritānijas Karaliskā kaltuve aicināja piedalīties ar neparastām monētām 24 valstis no visiem pasaules reģioniem. Īpašs bija šīs monētas radīšanas process. Latvijas Banka organizēja visas tautas ideju konkursu; tajā uzvarēja Taurenes pamatskolas matemātikas skolotāja Maija Bārzdiņa.

Vreneli ir 19. gs. Šveicē izlaista 20 franku zelta monēta ar jaunas sievietes profilu reversā. Par modeli izvēlētā zemnieku meitene kļuvusi par sievietes skaistuma, bet monēta - par Šveices naudas simbolu.

2002. gadā pasaules naudas izstādē Bāzelē (Šveice) Latvijas Banka saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Ar šo balvu novērtēts Latvijas monētu idejiskais, mākslinieciskais un tehniskais risinājums, īpaši - Latvijas Bankas 2000. un 2001. gada veikums šajā jomā.

Latvijas Bankai tika pasniegta 1922. gadā kalta Vreneli monēta un firmas World Money Fair un žurnāla Münzen Review diploms.

2004. gada augustā Latvijas Bankas sudraba monēta "Liktenis" Pitsburgā (ASV) Amerikas Numismātikas asociācijas konferencē saņēma ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētā konkursa "Gada monēta" balvu nominācijā "Mākslinieciskākā monēta".

Ar monētu "Liktenis" sākās sērijas "Pamati", kas veltīta mūžīgām vērtībām, plašākās nacionālās monētu programmas "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" veidošana.

2006. gadā monētu izstādē Vicenza Numismatica Itālijā 100 santīmu sudraba jubilejas monēta "Barons Minhauzens" nominācijā International Prize Vicenza Numismatica saņēma galveno balvu kā izcilākā monēta.

Monēta "Barons Minhauzens" tapusi pēc Minhauzena muzeja ierosinājuma iekalt slaveno dēkaini Latvijas naudā. Šī monēta Latvijas iedzīvotāju aptaujā tika atzīta par Latvijas Gada monētu 2005 un vēsta pasaulei par Latvijas saistību ar Minhauzena leģendu.

2007. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Ciparu monēta" saņēma balvu "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums".

2008. gada februārī Latvijas Bankas sudraba monēta "Brīvības cīņas" Pasaules monētu gadatirgū Berlīnē (Vācijā) saņēma ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētā konkursa "Gada monēta" balvu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums".

Ar monētu "Brīvības cīņas" sākās plašākās nacionālās monētu programmas "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijas "Valsts" veidošana, kas veltīta Latvijas Republikas izveidei, okupācijai un atjaunošanai.

2008. gadā monētu izstādē Vicenza Numismatica Itālijā sudraba piemiņas monēta "Sigulda" nominācijā International Prize Vicenza Palladio ieguva 2. vietu par labāko arhitektonisko attēlojumu.

Monēta kalta 2007. gadā un veltīta Siguldas astoņsimtgadei. Šīs monētas reversā redzama Gaujas senleja ar Turaidas pili un Siguldas pilsdrupām.

2008. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Dzīvības monēta" saņēma balvu "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums".

Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark Publishing House konkursā Монетное созвездие sudraba "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.

Sudraba "Laimes monēta", ko Latvijas iedzīvotāji atzina par 2008. gada skaistāko monētu, kalta, tuvojoties 2008. gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Tās tēli ir laimes nesējs skursteņslauķis dūmeņa galā un kaķis - viņa asistents jumtu gaitās.

Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark Publishing House konkursā Монетное созвездие zelta piemiņas monēta "Latvijas monēta" ieguva 2. vietu nominācijā "Gada zelta monēta".

Tīrā zeltā kaltā "Latvijas monēta" veidota pēc izcilā latviešu tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā izlolotā 20 latu monētas meta. Monētā attēloti Latvijai būtiski simboli - māte, maize un vienkāršs lauku azaids.

2010. gada janvārī Latvijas Bankas zelta monēta "Latvijas monēta" Berlīnē (Vācija) Pasaules naudas izstādē saņēma ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētā konkursa "Gada monēta" balvu "Gada monēta 2010" (2010 Coin of the Year Award).

Latvijas Bankas 2008. gadā emitētā "Latvijas monēta" ar 20 latu nominālvērtību veidota pēc Teodora Zaļkalna 1922. gada meta, bet ģipša modeli kalšanai sagatavojusi Ligita Franckeviča. Monētas aversā redzama sievietes seja profilā un uzraksts "LATVIJA", bet reversā - galds ar skābputras trauku, ābolu, piena krūzi, maizi un nazi.

2010. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Ūdens monēta" saņēma balvu "Unikāls idejas risinājums".

"Ūdens monēta", kuru iedzīvotāji atzina par Latvijas gada monētu 2009, ir viena no neparastākajām Latvijas Bankas monētām. Tā ir veltīta vienai noteiktai vielai, kas reizē ir arī viena no četrām pasaulē akceptētajām dabas pamatstihijām - uguns, ūdens, gaiss un zeme.

Monēta "Ziemassvētku eglīte" 2010. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие saņēma diplomu nominācijā "Gada sudraba monēta".