Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 27 g, diametrs (garākā diagonāle): 38.61 mm
Metāls: 999º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2006. g. Münze Österreich (Austrija),
tirāža - 2 007 eks. ar numurētiem sertifikātiem.
Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Septiņstūra vidū - arābu cipars 0, no tā augšpusē pa kreisi gadskaitlis 2007, pa labi - uzraksts 1 LATS. Fonā - līkloču līniju veidots austrumniecisks raksts.

Monētas aizmugure (reverss)
Septiņstūra vidū - romiešu cipars I, tam abās pusēs izkārtots gadskaitlis MMVII, fonā - taisnu līniju veidots ornaments, kurā jaušamas romiešu ciparu aprises.

Monētas josta
Gluda.

"Ciparu monēta" ir atnācēja no nepazīstamības un tāluma. Septiņstūru monētas dīvainā forma un rakstu zīmes metāla virsmā mudina meklēt kādu senu vēsti.

Jau kopš senseniem laikiem septītnieks tiek uzskatīts par noslēpumainu, pat pārdabisku, vienlaikus arī svētu skaitli, par pilnības un pabeigtības zīmi. Tas apvieno debesu skaitļa trīs simboliku ar zemes četri. Arī Bībelē skaitlis septiņi atrodams atkārtoti, gan ar pozitīvu, gan negatīvu nozīmi, taču vienmēr tas izsaka veselumu: grāmata ar septiņiem zīmogiem, septiņi dievišķo dusmu biķeri. Populāri joprojām ir septiņi pasaules brīnumi.
Latviešu valodā vārdam cipars ir arī citas nozīmes - pigori, pekstiņi, stiķi, triki un joki. Tāpēc līdzās cēlumam allaž eksistējis arī pasakainais, un septītnieks asociējas gan ar septiņiem rūķīšiem, gan septiņiem kazlēniem un niknsirdīgo vilku...

Monētas aversā septiņas skaldnes strikti ierāmē kāda nebeidzama zīmju klaida robežas, tā ļaujot starp austrumniecisku savijumu režģa rakstiem iezīmēties skaitlim 2007, bet ripas centrā - spožai nulles zīmei. Atgādinājumam par arābu cipariem - aizguvumu no indiešu simboliem -, kurus visi šodien izmantojam skaitļu pierakstiem.
Savukārt reversa centrā - kaujas ierindniekam līdzīgs spodrs romiešu vieninieks. Par romiešu cipariem mēdz teikt, ka tiem piemīt īpašs nozīmīguma oreols. Tāpēc ikdienišķo arābu ciparu vietā romiešu ciparus lieto ar monarhu vārdiem un dižu gadskārtu norādē.

"Ciparu monēta" atgādina: skaitļi ir cilvēku radītas zīmes, kurām piemīt dižs spēks. Monētas dizaina autors Ilmārs Blumbergs saka: "Mūsdienu pasaulē informācijas apritei ir primāra nozīme. Veidojot, glabājot, pārraidot informāciju digitālā veidā, tiek izmantoti cipari. Tikai divi cipari - 0 un 1. Kas izteikts ciparu kodā, kļūst pieejams mums visiem. Divi cipari vienojuši pasauli."

Sabiedrības aptaujā Ciparu monēta atzīta par "Latvijas gada monētu 2006".

2007. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Ciparu monēta" saņēma balvu "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums".

Sk. Latvijas monētu iegūtās balvas starptautiskos konkursos.