2011. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps. Latvijas IKP 2011. gadā palielinājās par 5.5%, un tas ir viens no labākajiem rezultātiem ES.

Tiek prognozēts, ka Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamika arī 2012. gadā būs pozitīva, tomēr tā nebūs tik strauja kā 2011. gadā. Prognozēs joprojām saglabājas visai augsta nenoteiktība par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm vidējā termiņā. Ar ārējās vides faktoriem saistītie riski joprojām ir lejupvērsti, vienlaikus tautsaimniecības izaugsme 2012. gada pirmajos mēnešos liecina, ka tā var samērā veiksmīgi attīstīties arī nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos.

Tautsaimniecības attīstība

Pasliktinoties ES un eiro zonas valstu izaugsmes prognozēm, arī Latvijas kaimiņvalstis un lielākās tirdzniecības partnervalstis Igaunija un Lietuva samazinājušas savas tautsaimniecības izaugsmes prognozes.

No vienas puses, augstās naftas cenas rada risku pasaules tautsaimniecības izaugsmei, ņemot vērā, ka to kāpuma rezultātā aug inflācijas spiediens. Augstākas naftas cenas ir risks arī Latvijas attīstībai. Taču vienlaikus tās atbalstīs Krievijas un Norvēģijas – Latvijai svarīgu tirdzniecības partnervalstu – tautsaimniecības izaugsmi. Pie tam augstās naftas cenas var veicināt Latvijas transporta sektora turpmāku attīstību, jo šādas cenas rada labvēlīgus apstākļus Krievijas naftas produktu eksporta apjoma pieaugumam, ko parasti atspoguļo pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjoma statistika.

No otras puses, ekonomiskā izaugsme atsevišķās ES valstīs var būt veiksmīgāka, nekā pašlaik prognozēts, un tādējādi veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tā, piemēram, ekonomiskā noskaņojuma rādītājs Vācijā pašlaik sasniedzis augstāko līmeni kopš 2010. gada jūnija. Turklāt arī samērā veiksmīgai (vismaz īstermiņā) Grieķijas valdības obligāciju apmaiņai, kas novērš tūlītējas Grieķijas maksātnespējas draudus, vajadzētu pozitīvu ietekmēt patērētāju un ražotāju konfidenci gan eiro zonā, gan kopumā ES, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību.

Analizējot Latvijas tautsaimniecību ietekmējošos iekšējos faktorus, jāmin iespēja, ka, mazinoties bažām par finanšu sistēmas stabilitāti gan Eiropā, gan Latvijā, mazināsies piesardzības uzkrājumu veidošanas temps, kas varētu noteikt straujāku, nekā plānots, privātā patēriņa izaugsmi. Uzlabojoties patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītājiem, kā arī valdības darba novērtējumam, var sarukt ēnu ekonomika, palielinot IKP. Savukārt enerģētikas un transporta sektorā pēdējos ceturkšņos veiktās investīcijas var būtiski palielināt ekonomisko aktivitāti.

Apkopojot minēto, IKP izaugsmes prognoze 2012. gadam netiek mainīta (1.3%; sk. 1. att.). Tomēr labāki, nekā prognozēts, ekonomiskās darbības rādītāji 2012. gada pirmajos mēnešos var likt šo prognozi pārskatīt un palielināt. Savukārt 2013. gadā tiek prognozēts tautsaimniecības attīstības tempa paātrinājums līdz 2.7%.

1. att. IKP pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Latvijas Bankas prognoze*)


Inflācija

Februārī gada inflācija turpināja samazināties (līdz 3.4%), un patēriņa cenu vidējais līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga tikai par 0.1%. Ārējie faktori šajā periodā nebija labvēlīgi galvenokārt strauja naftas cenu kāpuma dēļ. Inflācijas pieaugumu ierobežoja augsts bezdarba līmenis un joprojām samērā zema patērētāju pirktspēja.

Gada pirmajos mēnešos saasinājušies riski, kas palielina varbūtību, ka inflācijas līmenis varētu pārsniegt pašlaik prognozēto. Pirmkārt, pārtikas cenu līmeni gadā kopumā var nelabvēlīgi ietekmēt sausums Dienvidamerikā, kur jau pašlaik tiek novāktas mazākas ražas, nekā gaidīts, kā arī iespējamais graudaugu ražu sarukums NVS valstīs ziemas kailsala dēļ. Otrkārt, Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs pastāvīgi notiek politiskie nemieri, un nav informācijas par iespēju rast to drīzu un konstruktīvu risinājumu, kas savukārt mazinātu saspīlējumu naftas produktu tirgū. Tāpēc tuvākajā nākotnē nav pamata gaidīt būtisku naftas cenu kritumu.

Naftas cenu pieaugums izraisa arī mazuta cenu kāpumu, tāpēc var palielināties dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem. Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi varētu mainīties jūlijā, taču siltumenerģija var sadārdzināties agrāk, ja pieaugs rūpniecisko patērētāju izmaksas. AS "Latvijas Gāze" tarifu prognoze rūpnieciskajiem patērētājiem līdz jūnijam ir nemainīga, taču naftas cenu riski palielina iespēju, ka prognozes un faktiskās cenas var tikt koriģētas. Papildu inflācijas risku rada arī sabiedriskā transporta biļešu cenu palielināšana dotāciju samazinājuma un vienlaikus arī degvielas cenu kāpuma rezultātā. Kā viens no riskiem, kas varētu ietekmēt inflācijas prognozi, minama arī iespēja, ka darbaspēka izmaksu pieaugums 2012. gadā varētu būt straujāks, nekā pašlaik tiek prognozēts, kas varētu radīt spiedienu uz inflācijas pieaugumu. Visbeidzot, arī labākas, nekā iepriekš plānotas, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas ar laiku var izraisīt papildu spiedienu uz inflāciju.

Kopumā tiek prognozēts, ka 2012. gadā patēriņa cenu kāpums būs 2.4%, tomēr prognozei ir augšupvērsti riski (sk. 2. att.). Savukārt 2013. gadā inflācijas līmenis tiek prognozēts tuvu 2%.

2. att. PCI pārmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; LB prognoze*)