Sadaļa aktualizēta: 15.03.2011.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Banka organizē un nodrošina starpbanku maksājumu sistēmas darbību Latvijas Republikā.

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no centrālās bankas galvenajiem uzdevumiem. Šāda sistēma būtiski veicina finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidras naudas līdzekļu norēķinus starp bankām. Tikai ar efektīvas maksājumu sistēmas starpniecību centrālā banka var veikt arī savu galveno uzdevumu - īstenot monetāro politiku.

Valsts maksājumu sistēmas galvenie elementi ir finanšu iestādes un sistēmas infrastruktūra (maksājumu tehniskā un administratīvā pārvalde). Latvijas Banka organizē un uztur šo infrastruktūru, izstrādā un apstiprina tās darbību regulējošos noteikumus, analizē un prognozē notikumu attīstību, lai padarītu maksājumu sistēmas darbību iespējami efektīvāku.

Pašlaik Latvijas Bankā darbojas trīs pilnībā automatizētas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini latos un eiro, un kuras atbilst Eiropas Savienības prasībām.

2000. gada 8. septembrī sāka darbu Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (SAMS). SAMS ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real time gross settlement system), kas paredzēta liela apjoma un steidzamiem maksājumiem latos, kuri saistīti ar starpbanku tirgus darījumiem, Latvijas Bankas atklātā tirgus un citām monetārās politikas operācijām. SAMS nodrošina uzlabotu risku kontroli un ir efektīvs līdzeklis monetārās politikas īstenošanai. Tā pozitīvi ietekmē ekonomisko procesu norisi gan iekšzemes tirgū, gan starp valstīm.

2007. gada 19. novembrī savu darbību uzsāka arī starpbanku eiro maksājumu sistēma TARGET2-Latvija - viens no 21 komponentiem Eiropas automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. TARGET2-Latvija darbību Latvijas Banka nodrošina kopā ar pārējām Eiropas Centrālo banku sistēmā esošajām autorizētajām bankām.

Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) ir Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma, kas sāka darbu 1998. gada 17. novembrī, aizstājot iepriekšējo, uz papīra dokumentu apstrādi balstīto klīringa sistēmu, un tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem (retail payments). EKS uzskatāma par ACH (automated clearing house - automatizētais klīringa centrs) sistēmu, kurā maksājumu apstrādes process ir pilnībā automatizēts un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie dokumenti.
EKS ir lielākā klientu maksājumu apstrādes sistēma Latvijā, kas nodrošina ātru, efektīvu un lētu norēķinu veikšanu latos un eiro. Eiro maksājumu apstrādi EKS uzsāka 2008. gada janvārī, nodrošinot iespēju arī klientu maksājumus eiro iekšzemē izpildīt vienas darbadienas laikā - līdzīgi kā latu maksājumus. Sākot ar 2010. gada 9. novembri EKS eiro ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā - ES valstīs, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako.

Eirosistēma 2007. gada oktobrī atvēra SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa) projektu arī ārpus eiro zonas esošajām valstīm, t.sk. Latvijai. Vienotā valūta ar vienotu maksāšanas līdzekļu kopu ir vienotā eiro maksājumu telpa. Latvijas Banka (tāpat kā citu ES valstu centrālās bankas attiecīgajās valstīs) ir viena no projekta virzītājām Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu SEPA ieviešanas procesu Latvijā, 2008. gada 28. oktobrī Eiro projekta ietvaros nodibināta Nacionālā SEPA darba grupa, kuras sastāvā ir visu projektā iesaistīto pušu pārstāvji.

Eirosistēma 2006. gadā iniciēja TARGET2 vērtspapīriem projektu, kura mērķis ir harmonizēt vērtspapīru norēķinu procesu eiro visās ES valstīs, radot vienotu platformu un normatīvo aktu ietvaru, un tādējādi sniegt ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Lai iesaistītos projektā, 2007. gadā tika izveidota Latvijas TARGET2 vērtspapīriem lietotāju grupa, kurā darbojas Latvijas Centrālā depozitārija, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Republikas Valsts kases un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Latvijas TARGET2 vērtspapīriem lietotāju grupu vada Latvijas Bankas un Latvijas Centrālā depozitārija pārstāvji. Latvijas Banka, tāpat kā citu Eiropas valstu centrālās bankas, piedaloties TARGERT2 vērtspapīriem, nodrošinās vērtspapīru darījumu naudas puses norēķinus eiro.