Latvijas Banka » Jautājumi » Latvijas Banka - Latvijas centrālā banka
Latvijas Banka - Latvijas centrālā banka
- Kas ir Latvijas Banka?
- Vai Latvijas Banka ir valdības iestāde?
- Kam pieder Latvijas Banka?
- Kas uzrauga Latvijas Bankas darbību?
- Kas ieceļ Latvijas Bankas vadību?
- Kāpēc ir svarīga Latvijas Bankas neatkarība?
- No kādiem līdzekļiem pārtiek Latvijas Banka?
- Kādiem mērķiem tiek tērēta Latvijas Bankas nopelnītā nauda?
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Bankas galvenais mērķis - īstenojot monetāro (naudas) politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī, tādējādi veicinot Latvijas ekonomisko un finansiālo stabilitāti un izaugsmi.
Latvijas Banka emitē valsts nacionālo valūtu - latu. Tā ir izveidojusi un nodrošina starpbanku maksājumu un norēķinu sistēmas darbību Latvijā. Tā apkopo finanšu statistikas datus un sagatavo valsts maksājumu bilanci.
Vai Latvijas Banka ir valdības iestāde?
Latvijas Banka nav valdības iestāde. Tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku". Centrālās bankas kā neatkarīgas institūcijas izveide nepieciešama, lai nošķirtu varu, kas naudu sabiedrības vajadzībām tērē (valdība), no varas, kas naudu rada (centrālā banka).
Kam pieder Latvijas Banka?
Latvijas Banka pieder Latvijas valstij. Tai ir nošķirta valsts manta.
Kas uzrauga Latvijas Bankas darbību?
Latvijas Bankas uzraudzību veic Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Valsts kontrole.
Kas ieceļ Latvijas Bankas vadību?
Latvijas Bankas prezidentu uz sešiem gadiem amatā ievēl Latvijas Republikas Saeima. Arī Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un sešus padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma uz tādu pašu termiņu amatā apstiprina Latvijas Republikas Saeima.
Kāpēc ir svarīga Latvijas Bankas neatkarība?
Latvijas Bankas lēmumi nav atkarīgi no valdības norādījumiem un politisko vai finanšu grupējumu interesēm, tāpēc tās īstenotā monetārā politika ir stabila, atklāta, saprotama un godīga. Iedzīvotāji var būt droši, ka ne vēlēšanas, ne speciāli organizēti pasākumi, kas vērsti pret lata stabilitāti, nespēs to ietekmēt. Tas ļauj droši plānot uzņēmējdarbību ilgākam laika posmam un dod iespēju katram cilvēkam veidot iekrājumus, nebaidoties, ka tiem pēkšņi zudīs vērtība.
Centrālajai bankai zaudējot neatkarību, valstī draudētu inflācijas pieaugums. Iespējams, ka tai ieteiktu "piedrukāt" naudu, lai iegūtu trūkstošos finanšu līdzekļus un novērstu to deficītu.
No kādiem līdzekļiem pārtiek Latvijas Banka?
Latvijas Banka pārvalda ārvalstu valūtas un zelta rezerves un veic monetārās operācijas, gūstot ienākumus. Ar šiem ienākumiem tā sedz savus pamatdarbības izdevumus.
Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apjoms 2008.gada beigās bija 242 milj.latu. Peļņas sadales rezultātā Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apjoms kopš 1992.gada ir palielinājies gandrīz par 225 milj.latu.
Ar gūtajiem ienākumiem Latvijas Banka sedz gan savus izdevumus, gan vairo kapitāla un rezervju apjomu.
Kādiem mērķiem tiek tērēta Latvijas Bankas nopelnītā nauda?
Latvijas Bankas peļņa tiek sadalīta atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" II nodaļā minētajām prasībām.
Latvijas Banka 15 dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinājusi gada pārskatu, ieskaita valsts pamatbudžetā Valsts kases norādītajā kontā:
1) pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, piemērojot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokļa likmi;
2) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 15% apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas.
Latvijas Bankas peļņas atlikums pēc minēto atskaitījumu veikšanas ieskaitāms rezerves kapitālā. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Tā zaudējumu daļa, kuras segšanai rezerves kapitāla nepietiek, sedzama no pamatkapitāla.
Latvijas Banka ar saviem ienākumiem sedz izdevumus, lai nodrošinātu likumā "Par Latvijas Banku" noteikto uzdevumu izpildi un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijas Bankas nozīmīgākie izdevumi galvenokārt ir saistīti ar monetārās politikas īstenošanu, tās ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanu, skaidras naudas emisiju, norēķinu un maksājumu sistēmas darbības organizēšanu un nodrošināšanu, kā arī finanšu statistikas datu iegūšanu, apstrādi un valsts maksājumu bilances sagatavošanu un publicēšanu.
