• 2000.–2007. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija visstraujākā ES. Tomēr šajā uzplaukuma periodā izveidojās arī liela nelīdzsvarotība.
• 2008.–2009. gadā šī nelīdzsvarotība Latvijā izraisīja viskrasāko tautsaimniecības sarukumu ES, būtiski samazinoties nodarbinātībai un atalgojumam.
• Valdības parāds, kas 2007. gadā veidoja 0.3% no IKP, 2008. gadā pieauga līdz 4.2% un 2009. gadā – līdz 9.7% no IKP.

Lai pārvarētu krīzi, 2008. gada decembrī Latvija panāca vienošanos ar ES un SVF par finansiālās palīdzības programmu, un 2009. gada 20. janvārī sākās ES maksājumu bilances atbalsta programma Latvijai. Valsts pārvaldes iestādes un starptautiskie aizdevēji vienojās par korekciju programmu, saglabājot valūtas kursa kārtību un pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju, finanšu sektora stabilizēšanu, strukturālām reformām un sociālās drošības sistēmas nostiprināšanu.

Neraugoties uz spēcīgo skepsi 2010.–2011. gadā Latvijas tautsaimniecībā atjaunojās izaugsme straujāk nekā daudzi gaidīja. Kopš 2010. gada oktobra finansējums maksājumu bilances stabilizēšanai vairs nav nepieciešams. 2011. gada jūnijā – ievērojami agrāk nekā bija paredzēts – valdība atjaunoja savu darbību starptautiskajos vērtspapīru tirgos. 2012. gada janvārī atbalsta programma sekmīgi tika pabeigta.

Lai gan Latvija tagad "var stāvēt pati uz savām kājām", joprojām saglabājas risināmi uzdevumi, piemēram, jāpabeidz fiskālā konsolidācija, kā arī jāsamazina strukturālais bezdarbs un ienākumu nevienlīdzība, kas ir starp lielākajām ES. Inflācijas riski un neatrisinātās strukturālās problēmas joprojām var ietekmēt konkurētspēju. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences ilgtermiņā apdraud izaugsmi un fiskālo ilgtspēju.

Šādu norišu gaisotnē un ievērojot Latvijas nodomu līdz 2014. gadam ieviest eiro, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts un Latvijas Banka rīko semināru par Latviju.

Seminārā tiks izskatīti krīzes un tautsaimniecības pārmaiņu jautājumi, kā arī ekonomiskās politikas problēmas. Paneļu diskusijas sniegs ieskatu pārmaiņu politiskajos aspektos, Eiropas perspektīvā analizēs gūtās mācības, kā arī aplūkos Latvijas nākotnes perspektīvas. Šajā pasākumā pulcēsies augstākā līmeņa pārstāvji no Latvijas, starptautiskajām institūcijām, aizdevējvalstīm, kā arī privātā sektora un akadēmisko aprindu eksperti. 

Konferences mājas lapa

Tās mērķis ir noskaidrot svarīgākos faktorus efektīvas finanšu un ekonomikas izglītošanas sistēmas veidošanai Latvijā un vienoties par nākotnē veicamo.

Akcentējot tematikas aktualitāti, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs norāda: "Prasme pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus ir viens no pilnvērtīgas dzīves pamatiem ikvienam cilvēkam. Pirmkārt, ekonomikas likumsakarības zinoši cilvēki būs prasmīgāki pelnītāji, izdevumu un stabilas labklājības plānotāji savai ģimenei. Otrkārt, ikviena cilvēka personiskajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē paustais viedoklis, ja tas pamatojas zināšanās, uzlabo ekonomiskās diskusijas kvalitāti un tādējādi veicina pareizu lēmumu pieņemšanu un visas sabiedrības labklājību. Pasaule ir mainīga, un cilvēka uztvere un vajadzības tāpat, tāpēc ekonomikas zināšanas ir mūža izglītība – stiprināma un apgūstama katrā mācību posmā un ikdienas solī."

Savukārt, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs, raksturojot izglītības institūcijas nepieciešamību aktivizēt šādas debates uzsver: "Banku augstskola kā Latvijas vadoša augstākās izglītības institūcija profesionālas finanšu izglītības nodrošināšanā par vienu no savām prioritātēm līdzās augsta līmeņa finanšu speciālistu sagatavošanai visos augstākās izglītības līmeņos ir izvirzījusi arī sabiedrības finanšu pratības pilnveidošanu un veicināšanu.

Sadarbībā ar Latvijas Banku rīkojot diskusiju par finanšu pratības un izglītošanas jautājumiem, vēlamies akcentēt kvalitatīva dialoga nepieciešamību starp visām ieinteresētajām pusēm. Cerams, ka šī ekspertu diskusija sekmēs gan koordinētas finanšu pratības valsts politikas veidošanu, gan Banku augstskolas spēju turpmāk vēl mērķtiecīgāk īstenot savas izglītojošās un pētnieciskās iniciatīvas."

Diskusijā ir aicināti piedalīties gan tie, kas ar saviem lēmumiem un darbību aktīvi piedalās minēto jautājumu risināšanā, gan nozaru eksperti. Diskusijas programma.

Samazinot rezervju normu, tiek atbrīvoti papildu finanšu resursi kreditēšanai un radīti labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai. Vienlaicīgs rezervju normas samazinājums dažādu termiņu saistībām nodrošinās vienmērīgu ietekmi uz brīvo līdzekļu pieejamību banku sektorā un turpinās uzturēt banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas: