Latvijas Banka

[x]

Jūsu ērtībai piedāvājam iespēju izvēlēties lapas sadaļu, kura turpmāk atvērsies kā pirmā, atverot mājas lapu www.bank.lv.

Jūs esat izvēlējies sadaļu

Ja vēlaties mainīt šo uzstādījumu, atveriet citu sadaļu un nospiediet uz saites “Turpmāk sākt ar ...”. Jautājumu gadījumā sazinieties ar vietnes pārvaldnieku: webmaster@bank.lv.

Latvijas Banka

Katra mēneša sākumā Latvijas Banka apkopo starpbanku maksājumu sistēmās apstrādāto maksājumu skaitu un apjomu Elektroniskajā bruto norēķinu sistēmā SAMS (latos), Elektroniskajā klīringa sistēmā EKS (latos un eiro) un TARGET2-Latvija (eiro).
Statistiskos datus un to analīzi līdz 2007.gadam (ieskaitot) sk. "Monetārā apskata" 1. un 4. numuros, bet sākot ar 2008. gadu - "Monetārā apskata" 4. numurā, Latvijas Bankas gada pārskatā un zemāk esošajā pielikumā.
Savukārt sākot ar 2009. gada 2. pusgadu statistisko datu analīze pieejama Latvijas Bankas mājas lapā (sk. zemāk).

Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmu statistika (xls 55 KB)
Dati no 2000. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam (ieskaitot)


Latvijas Bankas starpbanku maksājumu statistikas datu analīze par 2009. gadu doc


Latvijas Bankas starpbanku maksājumu statistikas datu analīze par 2009. gada 2. pusgadu:

2009. gada 2. pusgadā Latvijas Banka nodrošināja trīs maksājumu sistēmu - SAMS, EKS un TARGET2-Latvija darbību. SAMS ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādā lielapjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS ir neto sistēma ar diviem norēķinu cikliem dienā un apstrādā nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija ir viseiropas reālā laika norēķinu sistēmas komponente, kas apstrādā lielapjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro.

2009. gada 2. pusgadā SAMS un EKS latu norēķinos kopā tika apstrādāti 15.9 milj. maksājumu, kuru summa bija 106.4 mljrd. latu (mēneša rādītāju dinamiku sk. 1. un 3. att.). Savukārt eiro norēķinos TARGET2-Latvija un EKS kopā tika apstrādāti 185.3 tūkst. maksājumu, kuru kopsumma bija 95.9 mljrd. eiro (mēneša rādītāju dinamiku sk. 2. un 4. att.).




2009. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2008. gada 2. pusgadu SAMS apstrādāto maksājumu skaits un apjoms samazinājās par attiecīgi 20.5% (līdz 99.5 tūkst.) un 34.9% (līdz 66.3 mljrd. latu). 2009. gada 2. pusgadā SAMS vidēji viens maksājums bija 666.1 tūkst. latu (salīdzinājumam 2008. gada 2. pusgadā - 813.9 tūkst. latu). Piecu lielāko sistēmas dalībnieku, izņemot Latvijas Banku, īpatsvars sistēmā skaita ziņā bija 56.8%, bet apjoma ziņā - 51.9%.

2009. gada 2. pusgadā EKS latu norēķinos tika apstrādāti 16.0 milj. maksājumu 5.0 mljrd. latu apjomā (attiecīgi par 5.4% un 25.2% mazāk nekā 2008. gada 2. pusgadā). Pusgada laikā EKS latu norēķinu pirmajā ciklā tika apstrādāts 11.0 milj. maksājumu, kas bija 2.2 reizi vairāk nekā otrajā ciklā, kur tika apstrādāti 5.0 milj. maksājumu. Otrā klīringa cikla maksājumu skaita īpatsvars samazinājās līdz 31.0%. EKS latu norēķinos pirmajā ciklā apstrādāto maksājumu apjoms bija 2.9 mljrd. latu, bet otrajā ciklā - 2.1 mljrd. latu. EKS otrā klīringa cikla īpatsvars apjoma ziņā samazinājās līdz 42.0%. 2009. gada 2. pusgadā EKS latu norēķinos vidēji viens maksājums bija 313.5 latu (salīdzinājumam 2008. gada 2. pusgadā - 396.7 tūkst. latu).

2009. gada 2. pusgadā TARGET2-Latvija tika apstrādāti 99.3 tūkst. maksājumu 105.2 mljrd. eiro apjomā. Piecu lielāko sistēmas dalībnieku, izņemot Latvijas Banku, īpatsvars sistēmā skaita ziņā bija 63.6%, savukārt apjoma ziņā 65.9%. TARGET2-Latvija apstrādāto maksājumu skaits un apjoms pieauga attiecīgi 22.7% un 2.3 reizes salīdzinājumā ar 2008. gada 2. pusgadu. 2009. gada 2. pusgadā TARGET2-Latvija vidēji viens maksājums bija 1.1 milj. latu (salīdzinājumam 2008. gada 2. pusgadā - 571.7 tūkst. latu).

2009. gada 2. pusgadā EKS eiro norēķinos tika apstrādāti 137.8 tūkst. maksājumu 714.0 milj. eiro apjomā. EKS eiro apstrādāto maksājumu skaits pieauga par 13.6% un apjoms samazinājās par 9.9% salīdzinājumā ar 2008. gada 2. pusgadu. Pirmajā ciklā tika apstrādāti 86.2 tūkst. maksājumu 418.1 milj. eiro vērtībā, bet otrajā ciklā 51.6 tūkst. maksājumu 295.9 milj. eiro vērtībā. Tādējādi pēc skaita pirmajā ciklā tika apstrādāti 62.6% un pēc apjoma - 58.6%. 2009. gada 2. pusgadā EKS eiro norēķinos vidēji viens maksājums bija 5.2 tūkst. latu (salīdzinājumam 2008. gada 2. pusgadā - 6.5 tūkst. latu).