Latvijas Banka

[x]

Jūsu ērtībai piedāvājam iespēju izvēlēties lapas sadaļu, kura turpmāk atvērsies kā pirmā, atverot mājas lapu www.bank.lv.

Jūs esat izvēlējies sadaļu

Ja vēlaties mainīt šo uzstādījumu, atveriet citu sadaļu un nospiediet uz saites “Turpmāk sākt ar ...”. Jautājumu gadījumā sazinieties ar vietnes pārvaldnieku: webmaster@bank.lv.

Latvijas Banka

23.11.2009.

Ražotāju cenas jau otro mēnesi pēc kārtas pieauga - oktobrī par 0.1%, ko noteica eksportējamās produkcijas ražotāju cenu kāpums. Eksportējamās produkcijas cenu pieaugumu, kas pieturās jau ceturto mēnesi, veicināja galvenokārt pasaules dabas resursu cenu kāpums, kā arī globālā pieprasījuma atjaunošanās. Zemā iekšzemes pieprasījuma ietekmē ražotāju cenas vietējā tirgū pārdotajām precēm turpināja kristies.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, zemā iekšzemes pieprasījuma, kā arī izmaksu krituma ietekmē ražotāju cenas bija zemākas gan vietējā tirgū pārdotajai, gan eksportētajai produkcijai - kopumā par 8.8%.

Lata reālais efektīvais kurss, kura aprēķinā izmanto ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, kopš šī gada sākuma septembrī bija sarucis jau par 5%. Reālais efektīvais kurss ir viens no tautsaimniecības konkurētspējas rādītājiem un tā kritums signalizē par ārējās konkurētspējas uzlabošanos, ko noteikusi galvenokārt ražošanas izmaksu, īpaši darbaspēka izmaksu samazināšanās.

Īsai teorētiskā atkāpei: lata reālais efektīvais kurss ir balstīts uz lata nominālā apmaiņas kursa pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izmaiņām, kā arī inflācijas izmaiņām Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Jāatceras gan, ka reālais valūtas kurss ir tikai viens no konkurētspējas rādītājiem - to nosaka ne tikai cenas, bet arī citi faktori, tai skaitā kvalitāte, zīmola atpazīstamība utt. Reālā valūtas kursa tendences iezīmējas tikai ilgākā laika posmā.

Nobeidzot - par sagaidāmo attīstību. Turpinoties iekšzemes pieprasījuma kritumam, gaidāms, ka ražotāju cenu kritums vietējā tirgū pārdotajām precēm, turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Ražotāju cenu kritums liek sagaidīt nule kā aizsākušās deflācijas turpināšanos, tomēr cenu pieauguma pasaulē saglabāšanās, kā arī globālā pieprasījuma atkopšanās mazinās deflācijas apjomu Latvijā.


Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte