Latvijas Banka

[x]

Jūsu ērtībai piedāvājam iespēju izvēlēties lapas sadaļu, kura turpmāk atvērsies kā pirmā, atverot mājas lapu www.bank.lv.

Jūs esat izvēlējies sadaļu

Ja vēlaties mainīt šo uzstādījumu, atveriet citu sadaļu un nospiediet uz saites “Turpmāk sākt ar ...”. Jautājumu gadījumā sazinieties ar vietnes pārvaldnieku: webmaster@bank.lv.

Latvijas Banka

20.11.2009.

Nodarbināto skaits 3. ceturksnī turpināja mazināties, reizē ar izmaksu optimizēšanu gan valsts, gan privātajā sektorā. Nodarbināto skaits gada laikā saruka par 15.8%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits saruka par 18.7%: arvien vairāk nodarbināto strādā nepilnu darba laiku, un, kā rāda darbaspēka apsekojuma dati - iemesls nav kādas citas prioritātes, bet gan darba vietu, arī pilna laika darba vietu trūkums.

Darba meklētāju īpatsvars - rādītājs, kuru var uzskatīt par vislabāko faktiskā bezdarba novērtējumu (pretstatā reģistrētajam bezdarbam) - sasniedza 18.4%. Lai gan vīriešu vidū darba meklētāju īpatsvars joprojām ir augstāks nekā sieviešu vidū (attiecīgi 21.2% un 15.4%), šī atšķirība pakāpeniski mazinās: ja gada pirmajā pusē atlaišana izteikti skāra nozares, kur pamatā tiek nodarbināti vīrieši, pašlaik savukārt vairāk tiek atbrīvoti darbinieki sabiedriskajā sektorā.

Darba meklētāju skaita pieaugums 3. ceturksnī bija mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos. To galvenokārt ietekmēja jau gada sākumā līdz ar ekonomisko lejupslīdi tautsaimniecībā novērotais straujais darba meklētāju īpatsvara pieaugums. Daļēji mazāku darba meklētāju pieaugumu ietekmēja arī tas, ka daļa no nodarbināto samazinājuma aptvēra pensionēšanās vecuma iedzīvotājus, kuri tika no darba atbrīvoti vai paši pieņēma lēmumu pārtraukt darba attiecības un saņemt pensiju pilnā apmērā, un turklāt jaunu darbu vairs nemeklē.

Sagaidāms, ka, saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, līdz pat nākamā gada vidum turpināsies darba meklētāju skaita pieaugums, tomēr tas būs lēnāks nekā šī gada sākumā, jo liela daļa uzņēmumu nozīmīgu izmaksu optimizāciju, tostarp darbinieku skaita samazināšanu, ir jau veikuši.

Ārējais pieprasījums pamazām sāk uzrādīt atkopšanās pazīmes, un Latvijas tautsaimniecībā atsevišķas tendences - gan ražošanā, gan eksportā - norāda uz situācijas stabilizēšanos. Tomēr varam sagaidīt, ka uzņēmumi, kas veikuši produktivitātes paaugstināšanas pasākumus un daļu no darbiniekiem pārorientējuši uz pusslodzes darbu, nepalielinās nodarbināto skaitu arī pieaugot pieprasījumam un ražošanas apjomiem, uzņēmumi.


Oļegs Krasnopjorovs,
Latvijas Bankas ekonomikas eksperts