Latvijas Banka

[x]

Jūsu ērtībai piedāvājam iespēju izvēlēties lapas sadaļu, kura turpmāk atvērsies kā pirmā, atverot mājas lapu www.bank.lv.

Jūs esat izvēlējies sadaļu

Ja vēlaties mainīt šo uzstādījumu, atveriet citu sadaļu un nospiediet uz saites “Turpmāk sākt ar ...”. Jautājumu gadījumā sazinieties ar vietnes pārvaldnieku: webmaster@bank.lv.

Latvijas Banka

09.06.2009.

Agnese Bičevska,
Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste

Precizētais 1. ceturkšņa IKP rādītājs sakrīt ar pirms mēneša publicēto iepriekšējo IKP novērtējumu un jaunus pārsteigumus neatklāj. Apstiprināta tautsaimniecības strauja lejupslīde - par 18.0%. IKP izlietojuma dati liecina, ka lejupslīdes padziļināšanos noteica gan iekšzemes pieprasījuma sarukuma turpināšanās, gan eksporta samazinājums, kas aizsākās pagājušā gada otrajā pusē.

Uzņēmēju un patērētāju konfidence 1. ceturksnī būtiski pasliktinājās, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni, kas līdz ar rīcībā esošo ienākumu samazinājumu un kreditēšanas aktivitāšu apsīkumu rezultējās straujā iekšzemes pieprasījuma, jo īpaši - investīciju (par 34.1%) un privātā patēriņa (par 17.4%), kritumā.

Ārējā pieprasījuma vājināšanās dēļ 1. ceturksnī preču un pakalpojuma eksporta apjomi saruka par 16.4%. Ārējā pieprasījuma kritumu noteica pasaules tautsaimniecības attīstības palēnināšanās un papildus negatīvi ietekmēja Latvijas tirdzniecības partnervalstu protekcionistiskā politika, īpaši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iekšējo tirgu aizsardzības pasākumi.

Samazinoties iekšzemes pieprasījumam un eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamajām starppatēriņa precēm, par 34.3% saruka arī preču un pakalpojumu imports.

Aktivitāte būtiski kritās praktiski visās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības lejupslīdi atstāja kritums tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, transportā un sakaros un būvniecībā.

Uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju rezultāti aprīlī un maijā liecina par optimistiskāku skatu uz tautsaimniecības attīstību un pašu finanšu rādītājiem. Arī vairāku nozaru operatīvie dati demonstrē uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. No tā var secināt, ka 2. ceturksnī varētu sagaidīt pozitīvākus rādītājus salīdzinājumā ar šī gada 1. ceturksni.

Tomēr plānotā budžeta izdevumu samazināšana un reformas valsts pārvaldē, kas ilgtermiņā veicinās sabalansētāku tautsaimniecības attīstību un iegrožos strauji augošā budžeta deficīta līmeni, šī gada otrajā pusē vēl vairāk mazinās iekšzemes pieprasījumu (negatīvie ceturkšņu gada pieauguma tempi gan samazināsies bāzes efekta dēļ). Atgriežoties pie patstāvīgas - aizdevēju naudas nebalstītas un sabalansētas attīstības, bez izdevumu samazināšanas neiztiksim. Tādēļ ar vēl lielāku ekonomikas sasalumu budžeta izdevumu samazināšanas dēļ daļēji nākas rēķināties kā neizbēgamu, taču paralēli iespēju robežās varam veikt ekonomikas sildīšanu, kaut vai mērķtiecīgi virzot ES fondu izmantošanu un eksporta garantiju nodrošināšanu.