Latvijas Banka » Visa lapa » Tiesību akti » Tirgus operācijas » Latvijas Bankas monetārās politikas instrumentu izmantošanas noteikumi
Latvijas Bankas monetārās politikas instrumentu izmantošanas noteikumi
LATVIJAS BANKA
2007. gada 17. maijā
Rīgā
Noteikumi Nr. 5
LATVIJAS BANKAS MONETĀRĀS POLITIKAS INSTRUMENTU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI*
Piezīme.
Ar grozījumiem saskaņā ar Latvijas Bankas 08.01.2009. noteikumiem Nr.
24 (spēkā no 08.01.2009.) [1]**,
grozījumiem saskaņā ar Latvijas Bankas 05.11.2009. noteikumiem Nr. 49
(spēkā no 04.01.2010.) [2]*** un
grozījumiem saskaņā ar Latvijas Bankas 11.03.2010. noteikumiem Nr. 54 (spēkā no
24.03.2010.) [3]****.
Izdoti
saskaņā ar likuma
"Par Latvijas Banku"
26. panta pirmo daļu
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. "Latvijas Bankas monetārās politikas instrumentu izmantošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) nosaka kārtību, kādā Latvijas Banka izmanto monetārās politikas instrumentus un bankas piedalās Latvijas Bankas monetārajās operācijās.
II. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
2. Banka - Latvijas Republikā reģistrēta banka, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts bankas filiāle, kam Latvijas Bankā ir naudas konts norēķiniem latos (tālāk tekstā - naudas konts) un kas, ja tā iesaistās monetārajās operācijās, kurās nepieciešama ķīla, piedalās Latvijas Bankas vērtspapīru norēķinu sistēmā (tālāk tekstā - VNS).
3. Dalībvalsts - Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
4. Aizdevums - bankai pret ķīlu atbilstoši darījumam, kas saskaņā ar noteikumiem noslēgts starp Latvijas Banku un banku, izsniegts aizdevums.
5. Aizdevuma termiņš - dienu skaits, uz kādu Latvijas Banka izsniedz bankai aizdevumu.
6. Kopējais aizdevuma apjoms - apjoms, kurš sastāv no šādu
aizdevumu kopsummas:
6.1. bankai piešķirtais naudas konta dienas pārsnieguma limits;
6.2. bankai piešķirtā aizdevuma nominālvērtība, ko banka saņem no
Latvijas Bankas, iesaistoties monetārajās operācijās, kurās
nepieciešama ķīla, un par šo aizdevumu maksājamā procentu summa;
6.3. summa latos, ko banka, veicot ārvalstu valūtas pārdošanu par
latiem, izmantojot ķīlu, saņem no Latvijas Bankas.
7. Ķīlas konts - saskaņā ar "Latvijas Bankas vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumiem" bankai atvērts vērtspapīru konts VNS, kurā uzskaitīti darījumu nodrošināšanai ieķīlātie vērtspapīri.
8. Finanšu ķīla (tālāk tekstā - ķīla) - visi ķīlas kontā uzskaitītie vērtspapīri un jebkuri naudas līdzekļi, kas radušies šo vērtspapīru procentu ienākumu, dzēšanas vai pārdošanas maksājumu rezultātā.
9. Pietiekama ķīla - ķīla, kuras vērtība ir lielāka par bankas esošā kopējā aizdevuma apjoma vērtību un, saņemot jaunu aizdevumu, ir lielāka par bankas jauno kopējā aizdevuma apjoma vērtību.
10. Dienas pārsnieguma limits - naudas konta dienas pārsnieguma limits, kas ir bankai pret ķīlu piešķirts limits, kura apjomā norēķinu dienas laikā Latvijas Banka pieļauj bankas naudas konta debeta atlikumu.
11. Automātiskais aizdevums - aizdevums, ko Latvijas Banka izsniedz bankai pret ķīlu līdz nākamajai darbadienai naudas konta debeta atlikuma segšanai.
12. Pieprasījuma aizdevums - aizdevums, ko Latvijas Banka izsniedz bankai pēc bankas pieprasījuma pret ķīlu līdz nākamajai darbadienai.
13. Valutēšanas datums - darbadiena, kad maksājuma veicējam ir pienākums maksājuma saņēmēja norādītajā kontā ieskaitīt darījumā noteikto finanšu līdzekļu summu.
14. Darījuma kurss - ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas kurss, kuru nosaka Latvijas Banka darījuma slēgšanas dienā (T) (darījuma noslēgšanas brīdī) un kurš izteikts latos par vienu ārvalstu valūtas vienību.
15. Darījuma sākumkurss (spot) - Latvijas Bankas noteikts ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas kurss valūtas mijmaiņas darījumu izsoles dienā, kurš izteikts latos par vienu ārvalstu valūtas vienību.16. Darījuma beigu kurss (forward) - saskaņā ar šiem noteikumiem noteikts ārvalstu valūtas kurss, pēc kura tiek veikta latu atpirkšana vai atpārdošana valūtas mijmaiņas darījuma termiņa beigās un kurš izteikts latos par vienu ārvalstu valūtas vienību.
17. Noguldījums - Latvijas Bankā uz noteiktu termiņu pieņemti bankas naudas līdzekļi latos, kurus, beidzoties termiņam, Latvijas Banka atmaksā bankai ar procentiem.
18. Noguldījuma termiņš - dienu skaits, uz kādu Latvijas Banka pieņem noguldījumā bankas naudas līdzekļus.
19. Radniecīgais uzņēmums:
19.1. komercsabiedrība, kurā bankai tieši vai netieši pieder 20%
(divdesmit procentu) vai vairāk no kopējā sabiedrības kapitāla;
19.2. komercsabiedrība, kurai tieši vai netieši pieder 20% (divdesmit
procentu) vai vairāk no kopējā bankas kapitāla;
19.3. komercsabiedrība, kurā 19.2. punktā minētajai sabiedrībai tieši
vai netieši pieder 20% (divdesmit procentu) vai vairāk no kopējā
sabiedrības kapitāla. [1]
20. Vērtspapīra pilnā cena - cena, kas tiek iegūta, vērtspapīra tirgus vērtību dalot ar tā nominālvērtību un reizinot ar 100.
21. Norēķinu diena - Latvijas Bankas reālā laika bruto norēķinu sistēmas (tālāk tekstā - SAMS) darbības diena.
22. Vērtspapīru saraksts - Latvijas Bankas un bankas darījumu nodrošinājumam izmantojamo vērtspapīru saraksts.
23. Reversais darījums - darījums, kurā Latvijas Banka izsniedz bankai aizdevumu pret ķīlu, veicot refinansēšanas operāciju.
23.1 Sākotnējā nodrošinājuma rezerve - riska kontroles pasākums, ko Latvijas Banka var piemērot reversajos darījumos un kas nozīmē, ka darījumam nepieciešamā nodrošinājuma aktīvu vērtība ir vienāda ar bankai izsniegtā aizdevuma un sākotnējās nodrošinājuma rezerves vērtības summu vai lielāka par to. [2]
III. TIRGUS OPERĀCIJAS
24. Vispārīgie noteikumi
24.1. Lai piedalītos Latvijas Bankas monetārajās operācijās, banka
slēdz ar Latvijas Banku līgumu "Par dalību Latvijas Bankas monetārajās
operācijās" (1.
pielikums).
24.2. Latvijas Banka un banka apmainās ar informāciju, kas nepieciešama
darījuma veikšanai.
24.3. Latvijas Banka un banka informācijas apmaiņu veic elektroniskā
veidā, izmantojot SWIFT sistēmu.
24.4. Latvijas Banka un banka savstarpējai informācijas apmaiņai
izmanto izsoles pieteikuma, aizdevuma pieprasījuma, darījuma
apstiprinājuma un noraidījuma formas, kuras Latvijas Banka publicē
Latvijas Bankas interneta lapā (www.bank.lv). Par ziņojumu formu
grozījumiem Latvijas Banka paziņo bankai ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi
pirms attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā.
24.5. Latvijas Banka publicē regulāro izsoļu kalendāru un izsoļu
kopējos rezultātus Latvijas Bankas interneta lapā (www.bank.lv).
24.6. Latvijas Banka informē banku par neregulāro izsoļu organizēšanu,
nosūtot bankai ziņojumus, izmantojot SWIFT sistēmu.
24.7. Latvijas Banka veic izsoli, ja saņemts vismaz viens bankas
pieteikums.
24.8. Banka piedalās izsolē ar vienu vai vairākiem pieteikumiem, kurus
Latvijas Banka saņēmusi līdz izsoles sākumam.
24.9. Bankas izsolei iesniegtie izsoles pieteikumi ir galīgi un
neatsaucami.
24.10. Izsolēs, kurās Latvijas Banka publicē kopējo izsolāmo apjomu,
vienas bankas izsoles pieteikumos pieprasīto apjomu summa attiecīgajai
izsolei nedrīkst pārsniegt Latvijas Bankas noteikto izsoles kopējo
apjomu. Ja bankas izsoles pieteikumos pieprasīto apjomu summa
attiecīgajai izsolei pārsniedz Latvijas Bankas noteikto izsoles kopējo
apjomu, Latvijas Banka noraida visus šai izsolei iesniegtos attiecīgās
bankas izsoles pieteikumus.
24.11. Latvijas Banka noraida izsoles pieteikumu, ja tas ir nepilnīgs
vai neatbilst Latvijas Bankas noteiktajai formai.
24.12. Latvijas Banka noraida izsoles pieteikumu, ja banka neievēro
izsolei noteikto minimālo aizdevuma apjomu, minimālo noguldījuma apjomu
vai minimālo darījuma apjomu.
24.13. Latvijas Bankas saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķinātie un
nosūtītie izsoles rezultāti ir galīgi un neatsaucami.
24.14. Ja darījums tiek veikts, neizmantojot ķīlu, Latvijas Banka savas
no darījuma izrietošās saistības izpilda pēc tam, kad banka izpildījusi
savas no darījuma izrietošās saistības.
24.15. Ja banka, iesaistoties darījumā ar Latvijas Banku, nenodrošina
atbilstoši noteikumiem uzņemto saistību izpildi 5 (piecu) darbadienu
laikā pēc noteikumos noteiktā termiņa, bet pirms Latvijas Banka ir
izsniegusi bankai aizdevumu un pirms attiecīgā darījuma nodrošināšanai
ir noslēgts finanšu ķīlas līgums, Latvijas Banka neveic darījumu ar
banku, un tas ir izbeigts, sākot ar 6. (sesto) darbadienu.
25. Galvenās refinansēšanas operācijas
25.1. Galvenās refinansēšanas operācijas Latvijas Banka organizē tikai
kā regulāras reverso darījumu izsoles, kurās bankām piešķir aizdevumus
pret ķīlu.
25.2. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka minimālo aizdevuma procentu
likmi, par kuru zemāk aizdevumi netiek izsniegti, un izsoles kopējo
apjomu.
25.3. Aizdevuma termiņš ir 7 (septiņas) dienas.
25.4. Minimālais aizdevuma apjoms ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu
latu). Aizdevuma apjoma solis ir Ls 10 000 (desmit tūkstošu latu).
Aizdevuma procentu likmes solis ir 0.01% (viena simtdaļa procenta).
25.5. Lai piedalītos izsolē, banka izsoles dienā līdz izsoles sākumam
Latvijas Bankā iesniedz vienu vai vairākus izsoles pieteikumus.
25.6. Latvijas Banka kārto banku iesniegtos izsoles pieteikumus
piedāvāto procentu likmju dilstošā secībā līdz izsoles minimālajai
aizdevuma procentu likmei. Izsoles pieteikumus izsolē Latvijas Banka
apmierina, sākot ar augstāko piedāvāto procentu likmi, Latvijas Bankas
noteiktā izsoles kopējā apjoma robežās.
25.7. Ja izsoles pieteikumu nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas
Banka to apmierina neizsolītā izsoles kopējā apjoma atlikuma robežās.
Ja neizsolītais izsoles kopējā apjoma atlikums ir mazāks par minimālo
aizdevuma apjomu, Latvijas Banka neizsolīto atlikumu neizsniedz.
25.8. Ja iesniegti vairāki izsoles pieteikumi ar vienādām procentu
likmēm, kurus nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas Banka tos
apmierina proporcionāli pieteikumā pieprasītajam aizdevuma apjomam. Ja
tas nav iespējams, Latvijas Banka izsoles pieteikumus apmierina to
iesniegšanas secībā, ievērojot atlikušo izsoles kopējo apjomu, minimālo
aizdevuma apjomu un aizdevuma apjoma soli.
25.9. Latvijas Banka aprēķina izsoles rezultātus un 60 minūšu laikā pēc
izsoles sākuma nosūta informāciju par izsoles rezultātiem tām bankām,
kuras piedalījušās izsolē.
25.10. Banka nodrošina pietiekamu ķīlu līdz izsoles dienas plkst.
15.00. Ja izsoles dienā plkst. 15.00 bankas ķīla ir pietiekama,
Latvijas Banka izsniedz aizdevumu bankai, kurai tas piešķirts izsoles
rezultātā.
25.11. Ja aizdevuma izsniegšanas dienā plkst. 15.00 bankas ķīla nav
pietiekama, Latvijas Banka rīkojas saskaņā ar 35.2.-35.4. punkta
prasībām un aizdevuma izsniegšanu aiztur līdz brīdim, kad bankas ķīla
ir pietiekama.
25.12. Aizdevuma atmaksas dienā banka atmaksā Latvijas Bankai
aizdevumu, veicot aizdevuma un procentu kopsummas naudas pārvedumu uz
Latvijas Bankas naudas kontu.
26. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
26.1. Latvijas Banka ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas organizē
tikai kā regulāras reverso darījumu izsoles, kurās bankām piešķir
aizdevumus pret ķīlu.
26.2. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka minimālo aizdevuma procentu
likmi, par kuru zemāk aizdevumi netiek izsniegti, un kopējo izsoles
apjomu.
26.3. Aizdevuma termiņš ir 91 (deviņdesmit viena) diena.
26.4. Minimālais aizdevuma apjoms ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu
latu). Aizdevuma apjoma solis ir Ls 10 000 (desmit tūkstošu latu).
Aizdevuma procentu likmes solis ir 0.01% (viena simtdaļa procenta).
26.5. Latvijas Banka izsoles un norēķinus veic atbilstoši galveno
refinansēšanas operāciju regulējošiem noteikumiem.
27. Termiņnoguldījumi
27.1. Latvijas Banka pēc saviem ieskatiem organizē neregulāras
termiņnoguldījumu izsoles, kurās piedāvā bankām veikt Latvijas Bankā
noguldījumus latos ar fiksētu procentu likmi uz noteiktu termiņu.
27.2. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka maksimālo noguldījuma likmi,
par kuru augstāk noguldījumi netiek pieņemti, noguldījuma termiņu un
izsoles kopējo apjomu.
27.3. Latvijas Banka nesniedz bankai nodrošinājumu bankas noguldījumam
Latvijas Bankā.
27.4. Minimālais noguldījuma apjoms ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu
latu). Noguldījuma apjoma solis ir Ls 10 000 (desmit tūkstošu latu).
Noguldījuma procentu likmes solis ir 0.01% (viena simtdaļa procenta).
27.5. Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 minūtes pirms izsoles paziņo bankām
izsoles laiku, piedāvāto noguldījumu kopējo apjomu, termiņu, sākuma
datumu un beigu datumu.
27.6. Lai piedalītos izsolē, banka līdz izsoles sākumam Latvijas Bankā
iesniedz vienu vai vairākus izsoles pieteikumus noguldījumu veikšanai.
27.7. Latvijas Banka kārto banku iesniegtos izsoles pieteikumus
pieprasīto procentu likmju augošā secībā līdz izsoles maksimālajai
noguldījumu procentu likmei. Izsoles pieteikumus izsolē Latvijas Banka
apmierina, sākot ar zemāko pieprasīto noguldījuma procentu likmi,
Latvijas Bankas noteiktā izsoles apjoma robežās.
27.8. Ja izsoles pieteikumu nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas
Banka to apmierina neizsolītā izsoles kopējā apjoma atlikuma robežās.
Ja neizsolītais izsoles kopējā apjoma atlikums ir mazāks par minimālo
noguldījuma apjomu, izsoles pieteikums netiek apmierināts.
27.9. Ja iesniegti vairāki izsoles pieteikumi ar vienādām noguldījuma
procentu likmēm, kurus nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas Banka
tos apmierina proporcionāli pieteikumā pieprasītajam darījuma apjomam.
Ja tas nav iespējams, Latvijas Banka izsoles pieteikumus apmierina to
iesniegšanas secībā, ievērojot atlikušo izsoles kopējo apjomu, minimālo
noguldījuma apjomu un noguldījuma apjoma soli.
27.10. Latvijas Banka aprēķina izsoles rezultātus un 60 minūšu laikā
pēc izsoles sākuma nosūta informāciju par izsoles rezultātiem tām
bankām, kuras piedalījušās izsolē.
27.11. Ja saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju banka saņēmusi
apstiprinājumu par noguldījuma pieņemšanu, banka izsoles dienā līdz
norēķinu dienas beigām veic naudas pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas
kontu.
27.12. Latvijas Banka noguldījuma un procentu ienākumu kopsummu
ieskaita bankas naudas kontā Latvijas Bankā noguldījuma atmaksas dienā
līdz ar jaunas norēķinu dienas sākumu.
28. Vērtspapīru tiešā pirkšana un pārdošana
28.1. Latvijas Banka pēc saviem ieskatiem organizē neregulāras
vērtspapīru tiešās pirkšanas un pārdošanas izsoles, kurās pērk vai
pārdod latos denominētus parāda vērtspapīrus.
28.2. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka pērkamo vai pārdodamo
vērtspapīru apjomu, maksimālo pirkšanas cenu, par kuru augstāk Latvijas
Banka vērtspapīrus nepērk, vai minimālo pārdošanas cenu, par kuru zemāk
Latvijas Banka vērtspapīrus nepārdod.
28.3. Latvijas Banka katras emisijas vērtspapīriem rīko atsevišķu
pirkšanas vai pārdošanas izsoli.
28.4. Vērtspapīru tiešās pirkšanas un pārdošanas izsolēs tiek
izmantotas tikai vērtspapīru pilnās cenas.
28.5. Izsoles cenas solis ir Ls 0.01 (viens santīms).
28.6. Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 minūtes pirms vērtspapīru tiešās
pirkšanas izsoles paziņo bankām izsoles laiku un vērtspapīru pirkšanas
maksimālo cenu. Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 minūtes pirms vērtspapīru
tiešās pārdošanas izsoles paziņo bankām izsoles laiku un vērtspapīru
pārdošanas minimālo cenu.
28.7. Lai piedalītos izsolē, banka izsoles dienā līdz izsoles sākumam
Latvijas Bankā iesniedz vienu vai vairākus vērtspapīru pārdošanas vai
vērtspapīru pirkšanas pieteikumus.
28.8. Latvijas Banka kārto banku iesniegtos izsoles pieteikumus
atbilstoši to piedāvātajām cenām šādā secībā:
28.8.1. ja Latvijas Banka vērtspapīrus pērk - sākot ar zemāko cenu līdz
izsoles maksimālajai pirkšanas cenai;
28.8.2. ja Latvijas Banka vērtspapīrus pārdod - sākot ar augstāko cenu
līdz izsoles minimālajai pirkšanas cenai.
28.9. Ja Latvijas Banka vērtspapīrus pērk, Latvijas Banka izsoles
pieteikumus apmierina, sākot ar zemāko piedāvāto cenu Latvijas Bankas
noteiktā izsoles kopējā apjoma robežās. Ja Latvijas Banka vērtspapīrus
pārdod, Latvijas Banka izsoles pieteikumus apmierina, sākot ar augstāko
piedāvāto cenu Latvijas Bankas noteiktā izsoles kopējā apjoma robežās.
28.10. Ja banku pieteiktais vērtspapīru apjoms pārsniedz Latvijas
Bankas pieprasījumu vai piedāvājumu un ir vairāki pieteikumi ar
vienādām cenām, turklāt pieteikumus nevar apmierināt pilnībā, Latvijas
Banka tos apmierina proporcionāli pieteikumos norādītajam vērtspapīru
apjomam, bet, ja tas nav iespējams, - pieteikumu iesniegšanas secībā.
28.11. Latvijas Banka aprēķina izsoles rezultātus un 60 minūšu laikā
pēc izsoles sākuma nosūta informāciju par izsoles rezultātiem tām
bankām, kuras piedalījušās izsolē.
28.12. Ja banka pārdod vērtspapīrus Latvijas Bankai, banka darījuma
valutēšanas datumā līdz plkst. 16.00 pārskaita vērtspapīrus Latvijas
Bankas vērtspapīru kontā VNS. Pēc vērtspapīru saņemšanas Latvijas Banka
veic naudas pārvedumu uz attiecīgās bankas naudas kontu Latvijas Bankā.
28.13. Ja banka pērk vērtspapīrus no Latvijas Bankas, banka veic naudas
pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas kontu darījuma valutēšanas datumā
līdz plkst. 16.00. Pēc naudas pārveduma saņemšanas Latvijas Banka
pārskaita vērtspapīrus attiecīgās bankas vērtspapīru kontā VNS vai, ja
banka nepiedalās VNS, bankas vērtspapīru kontā Latvijas Centrālajā
depozitārijā.
29. Ārvalstu valūtas bezskaidrās naudas pirkšana un pārdošana
29.1. Latvijas Banka slēdz ar bankām ārvalstu valūtas bezskaidrās
naudas pirkšanas un pārdošanas darījumus katru darbadienu no plkst.
9.00 līdz plkst. 17.00, bet piektdienās un pirmssvētku dienās - no
plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00.
29.2. Ārvalstu valūtas bezskaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas
darījumos kā ārvalstu valūtu izmanto tikai euro. [1]
29.3. Minimālā darījuma summa ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu latu)
vai šīs summas ekvivalents ārvalstu valūtā.
29.4. Latvijas Banka un banka viena otrai iesniedz savu dīleru, viņu
tālruņa numuru, korespondentbanku un kontu numuru sarakstu, kā arī
laikus informē viena otru par pārmaiņām šajā punktā minētajā
informācijā. Minētās informācijas pārmaiņas kļūst saistošas nākamajā
darbadienā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas.
29.5. Latvijas Banka un banka katru darījumu noslēdz, izmantojot
Reuters Dealing sistēmu vai mutiski pa tālruni. Banka piekrīt, ka
Latvijas Banka ir tiesīga vienpusēji izvēlēties tehniskos līdzekļus
sarunu ierakstīšanai un saglabāšanai. Sarunu ieraksti ir pietiekams
bankas un Latvijas Bankas komunikācijas pierādījums iespējamo
savstarpējo strīdu risināšanai un tiesā.
29.6. Slēdzot darījumu, Latvijas Banka un banka saskaņo šādu
informāciju:
29.6.1. bankas nosaukums;
29.6.2. dīlera vārds un uzvārds, ja darījums tiek slēgts pa tālruni;
29.6.3. ķīlas izmantošana;
29.6.4. vai ārvalstu valūta tiek pirkta vai pārdota;
29.6.5. darījuma summa ārvalstu valūtā un latos;
29.6.6. darījuma kurss;
29.6.7. valutēšanas datums latiem;
29.6.8. valutēšanas datums ārvalstu valūtai.
29.7. Latvijas Banka un banka nosūta viena otrai noslēgtā darījuma
apstiprinājumu līdz attiecīgā darījuma noslēgšanas norēķinu dienas
beigām.
29.8. Latu pārdošana bankai, izmantojot ķīlu
29.8.1. Ja ķīla ir pietiekama, Latvijas Banka pēc darījuma noslēgšanas
veic latu summas ieskaitīšanu attiecīgās bankas naudas kontā Latvijas
Bankā valutēšanas datumā latiem.
29.8.2. Ja Latvijas Banka saņem bankas ārvalstu valūtas maksājuma
veikšanas apstiprinājumu ārvalstu valūtas maksājuma valutēšanas datumā
pēc plkst. 15.00, Latvijas Banka ir tiesīga izpildīt savas no attiecīgā
darījuma izrietošās saistības nākamajā darbadienā.
29.8.3. Ja ķīla nav pietiekama, Latvijas Banka rīkojas saskaņā ar
35.2.-35.4. punkta prasībām un aiztur latu summas ieskaitīšanu bankas
naudas kontā Latvijas Bankā līdz brīdim, kad bankas ķīla ir pietiekama,
vai arī līdz brīdim, kad Latvijas Banka no savas korespondentbankas
saņem apstiprinājumu, ka banka veikusi darījuma ārvalstu valūtas summas
ieskaitīšanu.
29.9. Latu pārdošana bankai, neizmantojot ķīlu
29.9.1. Latvijas Banka darījuma valutēšanas datumā latiem pēc darījuma
noslēgšanas veic darījuma summas latos pārvedumu uz bankas naudas kontu
Latvijas Bankā tikai tad, kad banka veikusi darījuma ārvalstu valūtas
summas pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas kontu, nodrošinot, ka
Latvijas Banka, izmantojot SWIFT sistēmu, saņem apstiprinājumu no
Latvijas Bankas korespondentbankas par ārvalstu valūtas ieskaitīšanu
Latvijas Bankas naudas kontā līdz plkst. 15.00 darījuma valutēšanas
datumā latiem.
29.10. Latu pirkšana no bankas
29.10.1. Darījuma valutēšanas datumā ārvalstu valūtai Latvijas Banka
pēc darījuma noslēgšanas veic darījuma ārvalstu valūtas summas
pārvedumu uz bankas norādīto naudas kontu tikai tad, ja banka līdz
plkst. 15.00 darījuma valutēšanas datumā latiem veikusi nepieciešamās
latu summas pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas kontu.
29.10.2. Ja banka valutēšanas datumā latiem veic nepieciešamās latu
summas pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas kontu pēc plkst. 15.00,
Latvijas Bankai ir tiesības veikt darījuma ārvalstu valūtas summas
pārvedumu uz bankas norādīto naudas kontu nākamajā darbadienā pēc
darījuma valutēšanas datuma latiem.
30. Valūtas mijmaiņas darījumi
30.1. Latvijas Banka pēc saviem ieskatiem organizē neregulāras valūtas
mijmaiņas darījumu izsoles, kurās par latiem pērk ārvalstu valūtu no
bankām, vienlaikus noslēdzot ārvalstu valūtas nākotnes pārdošanas
darījumu, vai arī pārdod ārvalstu valūtu bankām, vienlaikus noslēdzot
ārvalstu valūtas nākotnes pirkšanas darījumu.
30.2. Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs kā ārvalstu valūtu izmanto
tikai euro. [1]
30.3. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka minimālo latu procentu
likmi, par kuru zemāk Latvijas Banka nepārdod latus bankām, vai
maksimālo latu procentu likmi, par kuru augstāk Latvijas Banka nepērk
latus no bankām.
30.4. Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 minūtes pirms izsoles paziņo bankām:
30.4.1. izsoles laiku;
30.4.2. izsoles tipu: R (latu pirkšana ar atpārdošanu) vai S (latu
pārdošana ar atpirkšanu);
30.4.3. izsoles numuru;
30.4.4. darījuma termiņu;
30.4.5. izsoles kopējo apjomu latos;
30.4.6. darījuma valutēšanas datumu latiem un ārvalstu valūtai;
30.4.7. darījuma sākumkursu;
30.4.8. ārvalstu valūtas procentu likmi.
30.5. Minimālais darījuma apjoms ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu
latu). Darījuma apjoma solis ir Ls 10 000 (desmit tūkstošu latu).
Izsoles procentu likmes solis ir 0.01% (viena simtdaļa procenta).
30.6. Latvijas Banka aprēķina valūtas mijmaiņas darījuma beigu kursu
saskaņā ar šādu formulu:
kur:
FK - darījuma beigu kurss, kas noapaļots līdz sešām zīmēm aiz komata;
SK - darījuma sākuma kurss, kas noapaļots līdz sešām zīmēm aiz komata;
r1 - bankas piedāvātā latu procentu likme, kas dalīta ar 100 un
noapaļota līdz četrām zīmēm aiz komata;
r2 - Latvijas Bankas noteiktā izsolē lietojamā ārvalstu valūtas
procentu likme, kas dalīta ar 100 un noapaļota līdz četrām zīmēm aiz
komata;
n - darījuma termiņš (dienu skaits).
30.7. Lai piedalītos izsolē, banka līdz izsoles sākumam
iesniedz Latvijas Bankā vienu vai vairākus valūtas mijmaiņas darījuma
pieteikumus, norādot izsoles numuru, pieprasīto latu pirkšanas vai
pārdošanas apjomu, piedāvāto latu procentu likmi un to, vai darījums
tiks nodrošināts ar ķīlu.
30.8. Latvijas Banka aprēķina izsoles rezultātus un 60 minūšu laikā pēc
izsoles sākuma nosūta informāciju par izsoles rezultātiem tām bankām,
kuras piedalījušās izsolē.
30.9. Par katru noslēgto darījumu Latvijas Banka un banka izsoles dienā
nosūta viena otrai darījuma apstiprinājuma ziņojumu.
30.10. Latu pārdošanas ar atpirkšanu izsoles
30.10.1. Latvijas Banka kārto banku iesniegtos izsoles pieteikumus
piedāvāto latu procentu likmju dilstošā secībā līdz izsoles minimālajai
latu procentu likmei.
30.10.2. Latvijas Banka izsoles pieteikumus apmierina, sākot ar
augstāko piedāvāto latu procentu likmi, Latvijas Bankas noteiktā
izsoles kopējā apjoma robežās.
30.10.3. Ja izsoles pieteikumu nav iespējams apmierināt pilnībā,
Latvijas Banka to apmierina neizsolītā izsoles kopējā apjoma atlikuma
robežās. Ja neizsolītais izsoles kopējā apjoma atlikums ir mazāks par
minimālo darījuma apjomu, Latvijas Banka neizsolīto atlikumu nepārdod.
30.10.4. Ja iesniegti vairāki izsoles pieteikumi ar vienādām latu
procentu likmēm, kurus nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas Banka
tos apmierina proporcionāli izsoles pieteikumā pieprasītajam darījuma
apjomam. Ja tas nav iespējams, Latvijas Banka izsoles pieteikumus
apmierina to iesniegšanas secībā, ievērojot atlikušo izsoles kopējo
apjomu, minimālo darījuma apjomu un darījuma apjoma soli.
30.11. Latu pirkšanas ar atpārdošanu izsoles
30.11.1. Latvijas Banka kārto banku iesniegtos izsoles pieteikumus
piedāvāto latu procentu likmju augošā secībā līdz izsoles maksimālajai
latu procentu likmei. Pieteikumi, kuros norādītas vienādas latu
procentu likmes, tiek kārtoti pieteikumu iesniegšanas secībā.
30.11.2. Latvijas Banka pieteikumus izsolē apmierina, sākot ar zemāko
piedāvāto latu procentu likmi, izsoles kopējā apjoma robežās.
30.11.3. Ja izsoles pieteikumu nav iespējams apmierināt pilnībā,
Latvijas Banka to apmierina neizsolītā izsoles kopējā apjoma atlikuma
robežās. Ja neizsolītais izsoles kopējā apjoma atlikums ir mazāks par
minimālo darījuma apjomu, Latvijas Banka neizsolīto atlikumu nepērk.
30.11.4. Ja iesniegti vairāki izsoles pieteikumi ar vienādām latu
procentu likmēm, kurus nav iespējams apmierināt pilnībā, Latvijas Banka
tos apmierina proporcionāli izsolē piedalījušos banku piedāvātajam
darījuma apjomam. Ja tas nav iespējams, Latvijas Banka izsoles
pieteikumus apmierina to iesniegšanas secībā, ievērojot atlikušo
izsoles kopējo apjomu, minimālo darījuma apjomu un darījuma apjoma soli.
30.12. Norēķini, veicot latu pārdošanu, izmantojot ķīlu
30.12.1. Ja ķīla ir pietiekama, Latvijas Banka pēc darījuma noslēgšanas
veic latu summas ieskaitīšanu pret ķīlu attiecīgās bankas naudas kontā
Latvijas Bankā valutēšanas datumā latiem.
30.12.2. Ja Latvijas Banka saņem bankas ārvalstu valūtas maksājuma
veikšanas apstiprinājumu valutēšanas datumā ārvalstu valūtai pēc plkst.
15.00, Latvijas Banka ir tiesīga izpildīt savas no attiecīgā darījuma
izrietošās saistības nākamajā darbadienā.
30.12.3. Ja ķīla nav pietiekama, Latvijas Banka rīkojas saskaņā ar
35.2.-35.4. punkta nosacījumiem un aiztur latu summas ieskaitīšanu
bankas naudas kontā Latvijas Bankā līdz brīdim, kad bankas ķīla ir
pietiekama vai arī Latvijas Banka saņem apstiprinājuma ziņojumu no
savas korespondentbankas par to, ka banka veikusi darījuma ārvalstu
valūtas summas ieskaitīšanu.
30.13. Norēķini, veicot latu pārdošanu, neizmantojot ķīlu
30.13.1. Pēc darījuma noslēgšanas Latvijas Banka darījuma valutēšanas
datumā latiem veic darījuma summas latos pārvedumu uz bankas naudas
kontu Latvijas Bankā tikai tad, kad banka veikusi darījuma ārvalstu
valūtas summas pārvedumu uz Latvijas Bankas norādīto naudas kontu,
nodrošinot, ka Latvijas Banka saņem apstiprinājumu no Latvijas Bankas
korespondentbankas par ārvalstu valūtas ieskaitīšanu Latvijas Bankas
norādītajā naudas kontā līdz plkst. 15.00 darījuma valutēšanas datumā
latiem.
30.14. Norēķini, veicot latu pirkšanu
30.14.1. Darījuma valutēšanas datumā ārvalstu valūtai Latvijas Banka
veic darījuma ārvalstu valūtas summas pārvedumu uz bankas norādīto
naudas kontu tikai tad, ja banka līdz plkst. 15.00 darījuma valutēšanas
datumā latiem veikusi darījuma latu summas pārvedumu uz Latvijas Bankas
naudas kontu Latvijas Bankā.
30.14.2. Ja banka valutēšanas datumā latiem veic nepieciešamās latu
summas pārvedumu uz Latvijas Bankas naudas kontu Latvijas Bankā pēc
plkst. 15.00, Latvijas Bankai ir tiesības veikt darījuma ārvalstu
valūtas summas pārvedumu uz bankas norādīto naudas kontu nākamajā
darbadienā pēc darījuma valutēšanas datuma latiem.
IV. PASTĀVĪGĀS IESPĒJAS UN DIENAS PĀRSNIEGUMA LIMITS
31. Aizdevumu iespēja [3]
31.1. Latvijas Banka pēc bankas pieprasījuma izsniedz bankai pret ķīlu
automātiskos un pieprasījuma aizdevumus uz nakti.
31.2. Automātiskā aizdevuma izsniegšana
31.2.1. Ja norēķinu dienas beigās bankas naudas kontā Latvijas Bankā ir
debeta atlikums, tas kalpo par bankas pieprasījumu saņemt no Latvijas
Bankas automātisko aizdevumu debeta atlikuma apjomā. Latvijas Banka
izsniedz bankai automātisko aizdevumu attiecīgā debeta atlikuma apjomā
pret ķīlu, vienlaikus samazinot dienas pārsnieguma limitu izsniedzamā
automātiskā aizdevuma nominālvērtības apjomā.
31.2.2. Pēc automātiskā aizdevuma izsniegšanas Latvijas Banka nosūta
bankai automātiskā aizdevuma izsniegšanas apstiprinājumu un dienas
pārsnieguma limita maiņas apstiprinājumu, norādot tajā noteikto jauno
dienas pārsnieguma limitu.
31.3. Pieprasījuma aizdevuma izsniegšana
31.3.1. Lai saņemtu pieprasījuma aizdevumu, banka ne vēlāk kā vēlamajā
aizdevuma saņemšanas dienā līdz plkst. 15.30 iesniedz Latvijas Bankā
aizdevuma pieprasījumu, tajā norādot nepieciešamo aizdevuma apjomu.
31.3.1.1 Bankas iesniegtais aizdevuma
pieprasījums ir galīgs un neatsaucams. [2]
31.3.2. Minimālais pieprasījuma aizdevuma apjoms ir Ls 100 000 (viens
simts tūkstošu latu).
31.3.3. Banka nodrošina pietiekamu ķīlu pieprasījuma iesniegšanas dienā
līdz norēķinu dienas beigām.
31.3.4. Ja ķīla ir pietiekama, Latvijas Banka pieprasījumu izpilda,
izsniedzot pieprasījuma aizdevumu un veicot bankas pieprasītās summas
pārvedumu uz bankas naudas kontu Latvijas Bankā, un nosūta bankai
aizdevuma izsniegšanas apstiprinājumu.
31.3.5. Latvijas Banka noraida aizdevuma pieprasījumu, ja tas ir
nepilnīgs vai neatbilst Latvijas Bankas noteiktajai formai.
31.3.6. Latvijas Banka noraida aizdevuma pieprasījumu, ja banka
neievēro noteikto minimālo aizdevuma apjomu.
31.3.7. Ja bankas ķīla pieprasījuma iesniegšanas dienā līdz norēķinu
dienas beigām nav pietiekama, Latvijas Banka pieprasīto aizdevumu
neizsniedz.
31.4. Automātiskā aizdevuma un pieprasījuma aizdevuma un to procentu
samaksa
31.4.1. Aizdevuma atmaksas dienā banka atmaksā Latvijas Bankai
aizdevumu, veicot aizdevuma un procentu kopsummas naudas pārvedumu uz
Latvijas Bankas naudas kontu.
31.4.2. Pēc automātiskā aizdevuma un procentu kopsummas saņemšanas
Latvijas Banka palielina bankas dienas pārsnieguma limitu atmaksātā
automātiskā aizdevuma nominālvērtības apjomā un nosūta bankai dienas
pārsnieguma limita maiņas apstiprinājumu, norādot tajā noteikto jauno
dienas pārsnieguma limitu.
31.5. Latvijas Banka var jebkurā brīdī noteikt ierobežojumus vai
pārtraukt izsniegt aizdevumus uz nakti. [1]
32. Noguldījumu iespēja [3]
32.1. Latvijas Banka pēc bankas pieprasījuma pieņem noguldījumus uz
nakti un uz 7 (septiņām) dienām. [3]
32.2. Lai veiktu noguldījumu Latvijas Bankā, banka uz tās noguldījumu
kontu Latvijas Bankā līdz norēķinu dienas beigām veic noguldāmo
līdzekļu pārskaitījumu, kas kalpo par bankas pieprasījumu veikt
noguldījumu Latvijas Bankā. [3]
32.3. Latvijas Banka nesniedz bankai nodrošinājumu noguldījumam
Latvijas Bankā.
32.5. Noguldījuma atmaksas dienā Latvijas Banka bankas noguldījumu un
par to pienākošos procentus ieskaita bankas naudas kontā Latvijas Bankā.
[3]
32.6. Latvijas Banka var jebkurā brīdī noteikt ierobežojumus vai
pārtraukt pieņemt noguldījumus. [1] [3]
33. Dienas pārsnieguma limits
33.1. Latvijas Banka piešķir bankai pret ķīlu dienas pārsnieguma
limitu, dodot iespēju attiecīgās norēķinu dienas laikā izmantot bankas
naudas konta debeta atlikumu šā limita robežās.
33.2. Latvijas Banka pēc bankas pieprasījuma piešķir bankai dienas
pārsnieguma limitu vai veic tā maiņu.
33.3. Bankas pieprasītais minimālais dienas pārsnieguma limita maiņas
apjoms ir Ls 100 000 (viens simts tūkstošu latu).
33.4. Dienas pārsnieguma limita palielināšana
33.4.1. Lai palielinātu dienas pārsnieguma limitu, banka nosūta
Latvijas Bankai dienas pārsnieguma limita maiņas pieprasījumu.
33.4.2. Ja ķīla ir pietiekama, Latvijas Banka pēc bankas pieprasījuma
saņemšanas palielina bankas dienas pārsnieguma limitu un nosūta bankai
dienas pārsnieguma limita maiņas apstiprinājumu. Dienas pārsnieguma
limita maiņas apstiprinājumā Latvijas Banka norāda jauno dienas
pārsnieguma limitu.
33.4.3. Ja ķīla nav pietiekama, Latvijas Banka bankas iesniegto
pieprasījumu noraida, nosūtot bankai dienas pārsnieguma limita maiņas
noraidījumu.
33.5. Dienas pārsnieguma limita samazināšana
33.5.1. Lai samazinātu dienas pārsnieguma limitu, banka nosūta Latvijas
Bankai dienas pārsnieguma limita maiņas pieprasījumu.
33.5.2. Ja bankas pieprasītais samazinātais dienas pārsnieguma limits
ir pietiekams bankas jau izmantotā naudas konta pārsnieguma
nodrošināšanai, Latvijas Banka samazina dienas pārsnieguma limitu un
nosūta bankai dienas pārsnieguma limita maiņas apstiprinājumu. Dienas
pārsnieguma limita maiņas apstiprinājumā Latvijas Banka norāda jauno
dienas pārsnieguma limitu.
33.5.3. Ja bankas pieprasītais samazinātais dienas pārsnieguma limits
nav pietiekams bankas jau izmantotā naudas konta pārsnieguma
nodrošināšanai, Latvijas Banka bankas pieprasījumu noraida un nosūta
bankai dienas pārsnieguma limita maiņas noraidījumu.
33.6. Latvijas Banka var jebkurā brīdī noteikt ierobežojumus vai
pārtraukt piešķirt dienas pārsnieguma limitu. [1]
V. FINANŠU ĶĪLA
34. Finanšu ķīlas līguma slēgšana un rīcība ar finanšu ķīlu
34.1. Latvijas Banka ķīlas pārvaldīšanā izmanto pūla metodi, t.i.,
Latvijas Banka visus darījumu nodrošināšanai ieķīlātos bankas
vērtspapīrus apvieno vienā ķīlā, kuru izmanto par nodrošinājumu šīs
bankas kopējam aizdevuma apjomam un ikvienam aizdevumam.
34.2. Banka sniedz ķīlu Latvijas Bankai, lai nodrošinātu saistības, kas
rodas, bankai veicot darījumus ar Latvijas Banku.
34.3. Banka sniedz ķīlu Latvijas Bankai, pārskaitot vērtspapīrus bankas
ķīlas kontā. Vērtspapīrs ir pieņemts ķīlā ar brīdi, kad tas ieskaitīts
ķīlas kontā.
34.4. Banka ir tiesīga par ķīlu izmantot vērtspapīru, kas iekļauts
vērtspapīru sarakstā un kas nav bankas vai tās radniecīgā uzņēmuma
emitēts vērtspapīrs. Nosacījums attiecībā uz vērtspapīra emitentu
neattiecas uz hipotekārajām ķīlu zīmēm. [1] [2]
34.5. Ja kādu no ķīlas kontā uzskaitītajiem vērtspapīriem banka nav
tiesīga izmantot par ķīlu, šā vērtspapīra vērtība tiek pielīdzināta 0
(nullei) un Latvijas Banka to neizmanto par nodrošinājumu bankas
kopējam aizdevuma apjomam. Šādā gadījumā bankai ir pienākums
vērtspapīru sarakstam neatbilstošo vērtspapīru pārskaitīt no ķīlas
konta 5 (piecu) darbadienu laikā no dienas, kad banka to vairs nav
tiesīga izmantot par ķīlu.
34.6. Latvijas Banka, pieņemot bankas pārskaitītos vērtspapīrus ķīlā,
pārņem tos savā valdījumā. Ieķīlāto vērtspapīru atbrīvošanas tiesības
ir Latvijas Bankai.
34.7. Ikviens bankas vērtspapīru ieķīlājums ķīlas kontā, kurš veikts
saskaņā ar Latvijas Bankas un bankas atbilstoši noteikumiem noslēgtam
darījumam un kurā norādīta 34.10. punktā minētā informācija, ir
atsevišķs starp Latvijas Banku un banku noslēgts finanšu ķīlas līgums,
kuram piemērojamas šo noteikumu un starp Latvijas Banku un banku
noslēgtā līguma "Par dalību Latvijas Bankas monetārajās operācijās"
normas.
34.8. Pamatojoties uz noslēgto finanšu ķīlas līgumu, atsevišķi ķīlas
sastāvā esoši vērtspapīri nav tieši uzskatāmi par nodrošinājumu starp
banku un Latvijas Banku noslēgtam darījumam, bet viss, pamatojoties uz
noslēgtajiem finanšu ķīlas līgumiem, ķīlā esošo vērtspapīru kopums
vienlaikus kalpo par nodrošinājumu gan bankas kopējam aizdevuma
apjomam, gan ikvienam bankai izsniegtajam aizdevumam.
34.9. Latvijas Banka veic ķīlas novērtēšanu saskaņā ar 37. punktu,
nosakot vērtību, par kādu Latvijas Bankai ir tiesības atsavināt ķīlu
vai tās daļu atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai.
34.10. Ja banka darījuma nodrošināšanai izmanto ķīlu, Latvijas Banka
nodrošina bankai šādu informāciju par katru starp Latvijas Banku un
banku noslēgto darījumu un atbilstoši tam noslēgto finanšu ķīlas līgumu:
34.10.1. darījuma veids;
34.10.2. darījuma summa un procenti;
34.10.3. ķīlas veids (vērtspapīra identifikators);
34.10.4. ķīlas summa;
34.10.5. ķīlas sniegšanas (ieķīlājuma) laiks.
34.11. Latvijas Banka izsniedz bankai jaunu aizdevumu tikai tādā
gadījumā, ja bankas ķīla ir pietiekama.
34.12. Banka ir tiesīga samazināt ķīlas kontā esošo vērtspapīru apjomu,
ja atlikusī ķīla ir pietiekama. Latvijas Banka akceptē vērtspapīru
apjoma samazināšanu ķīlas kontā, veicot vērtspapīru pārvedumu.
34.13. Iestājoties izpildes notikumam, t.i., dienai, kad bankai
atbilstoši darījumam, kas noslēgts saskaņā ar noteikumiem, jāatmaksā
Latvijas Bankai tās izsniegtais aizdevums, bet banka to neatmaksā,
Latvijas Banka ir tiesīga brīvi pēc savas izvēles atsavināt jebkurus no
ķīlā esošajiem vērtspapīriem par labu sev vai trešajai personai tādā
apjomā, kāds atbilst bankas neizpildīto saistību apjomam, par saņemto
apjomu samazinot vai pilnīgi dzēšot bankas no attiecīgā darījuma
izrietošās saistības pret Latvijas Banku.
34.14. Ja ķīlas atsavināšanā iegūtie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu
bankas neizpildīto saistību apjomu, Latvijas Bankai ir tiesības veikt
ieturējumus no jebkādiem bankas naudas līdzekļiem bankas kontā Latvijas
Bankā.
35. Papildu ķīlas pieprasīšana
35.1. Katru darbadienu plkst. 10.00, kā arī katru reizi pirms jauna
aizdevuma izsniegšanas Latvijas Banka pārbauda bankas ieķīlāto
vērtspapīru atbilstību vērtspapīru sarakstam un novērtē ķīlas
pietiekamību.
35.2. Ja ķīla nav pietiekama, Latvijas Banka ir tiesīga bez bankas
piekrišanas samazināt bankas dienas pārsnieguma limitu, ja tas nav
pilnībā izmantots, tādā apjomā, līdz ķīla ir pietiekama. Veicot bankas
dienas pārsnieguma limita maiņu, Latvijas Banka nosūta bankai dienas
pārsnieguma limita maiņas paziņojumu.
35.3. Ja ķīla nav pietiekama un dienas pārsnieguma limita samazināšana
nav iespējama, Latvijas Banka nosūta bankai papildu ķīlas pieprasījumu.
35.4. Saņemot papildu ķīlas pieprasījumu, bankas pienākums ir bez
kavēšanās tās pašas darbadienas laikā līdz norēķinu dienas beigām
pārskaitīt papildu vērtspapīrus ķīlas kontā vai arī samazināt tai
piešķirto dienas pārsnieguma limitu.
35.5. Ja ķīla nav pietiekama, Latvijas Banka ir tiesīga neveikt ar
ķīlas kontā uzskaitīto vērtspapīru procentu ienākumu izmaksāšanu vai
vērtspapīru dzēšanu saistītos maksājumus līdz brīdim, kad bankas ķīla
kļūst pietiekama.
VI. IZMANTOJAMIE VĒRTSPAPĪRI
36. Vērtspapīru saraksta uzturēšana
36.1. Latvijas Banka izveido, uztur un Latvijas Bankas interneta lapā
(www.bank.lv) publicē to vērtspapīru
sarakstu, kurus tā, izsniedzot aizdevumus bankām, pieņem kā
nodrošinājumu. Vērtspapīru sarakstā norāda katra vērtspapīra pilno cenu
un tam piemēroto novērtējuma diskontu. [1]
36.2. Latvijas Banka vērtspapīru sarakstā var iekļaut vērtspapīrus,
kuri atbilst šādām pamatprasībām:
36.2.1.¹
tiesības saņemt to pamatsummu un procentu ienākumus nevar būt
pakārtotas tā paša emitenta citu parāda vērtspapīru turētāju tiesībām;
[1]
36.2.1. to pamatsumma un procentu ienākumi nevar pārtapt par negatīvām
maksājumu plūsmām;
36.2.2. tos izlaiduši dalībvalstīs reģistrēti emitenti; [1]
36.2.3. tie reģistrēti Latvijas Centrālajā depozitārijā;
36.2.4. tie denominēti latos;
36.2.5. tie iekļauti NASDAQ OMX Riga parāda
vērtspapīru sarakstā; [1] [2]
36.2.6. to publiski pieejamais kredītreitings vai vērtspapīru emitentu
kredītreitings
ilgtermiņa saistībām latos vai ārvalstu valūtā ir vienāds ar vismaz
vienu no šādiem reitingiem vai augstāks par to: BBB- (Fitch
Ratings), Baa3 (Moody's Investors Service),
BBB- (Standard & Poor's). [1] [2]
36.3. Vērtspapīriem tiek piemērotas 38. punktā noteiktās riska
ierobežošanas prasības.
37. Vērtspapīru novērtēšana
37.1. Latvijas Banka veic vērtspapīru sarakstā iekļauto vērtspapīru
novērtēšanu, izmantojot šo vērtspapīru iepriekšējā darbadienā kotētās
cenas.
37.2. Latvijas Banka nosaka vērtspapīru vērtību, pamatojoties uz šādiem
principiem:
37.2.1. katram vērtspapīram, kas iekļauts vērtspapīru sarakstā,
Latvijas Banka nosaka vienu vērtspapīru tirgu, ko izmanto par šā
vērtspapīra cenu avotu. Ja šo vērtspapīru tirgo vairākos vērtspapīru
tirgos, tikai vienu no tirgiem izmanto kā cenu avotu;
37.2.2. katram vērtspapīru tirgum, ko izmanto par cenu avotu, Latvijas
Banka nosaka raksturīgāko vērtspapīra cenu, ko izmanto vērtspapīra
tirgus vērtības noteikšanai;
37.2.3. vērtspapīra vērtību nosaka, izmantojot šā vērtspapīra
iepriekšējās darbadienas raksturīgāko cenu;
37.2.4. ja iepriekšējās darbadienas raksturīgākā cena nav pieejama,
Latvijas Banka izmanto pēdējo 5 (piecu) darbadienu laikā pēdējo kotēto
tirgus cenu;
37.2.5. ja vērtspapīra tirgus cena nav pieejama pēdējo 5 (piecu)
darbadienu laikā, Latvijas Banka vērtspapīra tirgus vērtību nosaka,
izmantojot šim vērtspapīram atbilstošo iepriekšējās darbadienas
procentu likmju līkni;
37.2.6. parāda vērtspapīru vērtībā iekļauj uzkrātos procentu ienākumus.
38. Riska kontrole un novērtējuma diskonts
38.1. Latvijas Banka piemēro novērtējuma diskontu darījumos, kuros kā
nodrošinājums tiek izmantota ķīla. Latvijas Banka, novērtējot ķīlā
esoša vērtspapīra vērtību, samazina šā vērtspapīra tirgus vērtību par
noteiktu procentuālo daļu (novērtējuma diskontu).
38.2. Vērtspapīram piemērotais novērtējuma diskonts ir atkarīgs no šā
vērtspapīra atlikušā atmaksas termiņa, likviditātes un procentu
ienākumu maksājumu struktūras. Visi ieķīlātie vērtspapīri sadalīti
trijās likviditātes kategorijās, ņemot vērā šo vērtspapīru emitentu
klasifikāciju un aktīvu klasi. [1]
38.3. I kategorijā iekļauti Latvijas valdības parāda vērtspapīri. [1]
38.4. II kategorijā iekļautas hipotekārās ķīlu zīmes, kas emitētas
saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un Hipotekāro ķīlu zīmju
likumu, kā arī komercsabiedrību parāda vērtspapīri, kas emitēti saskaņā
ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. [1] [2]
38.4.1
III kategorijā iekļauti citi kredītiestāžu parāda vērtspapīri, kas
emitēti saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. [1] [2]
38.4.2 Latvijas Banka jebkurā brīdī var piemērot
sākotnējo nodrošinājuma rezervi, noteikt ierobežojumus noteikta
emitenta vai noteiktas emisijas vērtspapīriem, pieprasīt no bankām
finansiāli stabilu komercsabiedrību izsniegtas papildu garantijas, lai
pieņemtu noteiktus aktīvus, kā arī izslēgt jebkuru vērtspapīru no
saraksta un nepieņemt kā nodrošinājumu. [1] [2]
38.5. Vērtspapīru novērtējuma diskonti noteikti 2.
pielikumā.
38.6. Mainīgas likmes procentu ienākumu vērtspapīriem, kuriem procentu
likmes maiņas periods nav ilgāks par 1 (vienu) gadu, piemēro
novērtējuma diskontu, kas atbilst fiksētas likmes procentu ienākumu
vērtspapīriem, kuru atlikušais atmaksas termiņš nepārsniedz 1 (vienu)
gadu.
38.7. Mainīgas likmes procentu ienākumu vērtspapīri, kuriem procentu
likmes maiņas periods ir ilgāks par 1 (vienu) gadu, piemēro novērtējuma
diskontu, kas atbilst tās pašas kategorijas fiksētas likmes kupona
vērtspapīriem ar tādu pašu atlikušo atmaksas termiņu.
38.8. Ja vērtspapīram ir vairāk nekā viens procentu ienākumu maksāšanas
veids, tiek ņemti vērā tikai atlikušie procentu ienākumu maksājumi.
Vērtspapīram piemēro lielāko no novērtējuma diskontiem, kas atbilst
vērtspapīriem ar tādu pašu kategoriju, atlikušo atmaksas termiņu un
vienu no attiecīgā vērtspapīra atlikušo procentu ienākumu maksājumu
veidiem.
38.9. Ja publiski pieejamais vērtspapīru kredītreitings vai vērtspapīru
emitentu kredītreitings ilgtermiņa saistībām latos vai ārvalstu valūtā
ir zemāks par A- (Fitch Ratings), A3 (Moody's Investors Service), A-
(Standard & Poor's), vērtspapīriem papildus piemēro novērtējuma
diskontu 5% apmērā. [1] [2]
NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI
39. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Bankas padomes 2006. gada 16. novembra lēmumu Nr. 131/5 "Par "Latvijas Bankas monetārās politikas instrumentu izmantošanas noteikumu" apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr. 192).
40. Noteikumi stājas spēkā 2007. gada 1. jūnijā.
Latvijas Bankas prezidents
I. Rimšēvičs
* Publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 84 (2007. gada
25. maijā).
** Publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 4 (2009. gada 9.
janvārī).
*** Publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 179 (2009. gada 11.
novembrī)
**** Publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 43 (2010. gada 17.
martā)
