Latvijas Banka » Visa lapa » Par Latvijas Banku » Kredītu reģistrs » Kredītu reģistra statistika
Kredītu reģistra statistika 2009. gada 4. ceturksnī
Dalībnieki
2009. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija 110 dalībnieku, t.sk. 22 bankas un 5 ārvalstu banku filiāles (tālāk tekstā - bankas), 23 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar banku (tālāk tekstā - saistītās komercsabiedrības), 24 apdrošinātāji, 35 krājaizdevu sabiedrības un biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs". Kredītu reģistra dalībnieki pilnvarojuši 750 lietotāju darbam ar Kredītu reģistru.
Personu skaits
2009. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 920 743 personām, t.sk. par 864 002 fiziskajām personām rezidentiem (93.8% no visu personu skaita), 6 879 fiziskajām personām nerezidentiem (0.8% no visu personu skaita), 44 422 juridiskajām personām rezidentiem (4.8% no visu personu skaita) un 5 440 juridiskajām personām nerezidentiem (0.6% no visu personu skaita). Grafiskajā attēlā "Personu skaits" atspoguļots personu skaita pieaugums.
Saistību skaits
No Kredītu reģistra izveides līdz 2009. gada 31. decembrim reģistrā bija iesūtītas ziņas par 2 437 100 saistībām (t.sk. spēkā esošajiem kredītiem, atmaksātajiem kredītiem un regresa prasībām). Bankas bija ievadījušas 1 664 017 saistību (68.3%), saistītās komercsabiedrības - 752 666 saistības (30.9%), krājaizdevu sabiedrības - 18 050 saistību (0.7%), apdrošinātāji un biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" - 2 367 saistības (0.1%).
No visu ievadīto saistību skaita 2 435 049 saistības (99.9%) izriet no aizdevuma līguma (t.sk. 2009. gada 31. decembrī bija spēkā 1 725 123 saistības), bet 2 051 saistības (0.1%) izriet no līguma par regresa prasības izpildi vai tiesas sprieduma par regresa prasības izpildi.
Kredītu reģistrā vislielākais bija to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1 000 latu. Līdz 2009. gada 31. decembrim reģistrētas 2 437 100 saistību. 1 497 036 saistību apjoms (61.4%) nepārsniedz 1 000 latu, 650 100 saistību apjoms (26.7%) ir 1 000-10 000 latu, 215 097 saistību apjoms (8.8%) ir 10 000-50 000 latu un 74 867 saistību apjoms (3.1%) ir lielāks par 50 000 latu.
Saistību veidi
Kredītu reģistrā saistību veidu procentuālais dalījums 2009. gada 31. decembrī salīdzinājumā ar 2009. gada 30. septembri nav būtiski mainījies. Joprojām visvairāk reģistrēti citi kredīti patēriņa preču iegādei (48.2% no visu reģistrēto saistību skaita; 30. septembrī - 50.0%; 30. jūnijā - 45.2%), nedaudz samazinājies norēķinu karšu kredītu īpatsvars (no 31.7% līdz 31.1%; 30. jūnijā - 35.1%), savukārt nedaudz palielinājies hipotēku kredīts mājokļa iegādei (no 6.1% līdz 7.6%; 30. jūnijā - 6.8%; sk. grafisko attēlu "Saistību skaits saistību veidu dalījumā (2009. gada 31. decembris)").
Saistību atlikums
Pēc katra kalendārā ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieki sniedz ziņas par spēkā esošo aizņēmēja saistību, kas izriet no aizdevuma līgumiem, atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās.
No Kredītu reģistrā ievadītajām ziņām par 2 435 049 aizņēmēju saistībām, kas izriet no aizdevuma līgumiem, 2009. gada 4. ceturkšņa beigās bija spēkā 1 725 123 saistības, kuru kopējais atlikums bija 16.45 mljrd. latu. Grafiskajā attēlā "Saistību atlikums (mljrd. latu apjomā)" atspoguļots saistību atlikuma samazinājums ceturkšņu dalījumā.
Ziņas par saistību atlikumu 14.88 mljrd. latu apjomā (90.48% no visu dalībnieku kopējā saistību atlikuma) sniegušas bankas, par 1.55 mljrd. latu atlikumu (9.42%) - saistītās komercsabiedrības, par 0.008 mljrd. latu (0.05%) - apdrošinātāji un par 0.008 mljrd. latu (0.05%) - krājaizdevu sabiedrības.
Salīdzinājumā ar 2009. gada 3. ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieku saistību atlikums samazinājies par 0.5 mljrd. latu jeb 2.9%. Pārmaiņas vērojamas visās dalībnieku grupās - banku saistību atlikumu kopapjoms saruka par 0.35 mljrd. latu jeb 2.3%, saistīto komercsabiedrību saistību atlikumu kopapjoms - par 0.14 mljrd. latu jeb 8.5%, apdrošinātāju saistību atlikumu kopapjoms - par 2.3 milj. latu jeb 21.8% un krājaizdevu sabiedrību saistību atlikumu kopapjoms - par 0.04 milj. latu jeb 0.5%.
Grafiskajā attēlā "Saistību atlikuma apjoma īpatsvars saistību veidu dalījumā (2009. gada 31. decembris)" redzams, ka lielākais saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei - 4.88 mljrd. latu jeb 29.7% no kopējā saistību atlikuma un hipotēku kredītiem nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei, - 3.31 mljrd. latu jeb 20.1%. Saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko komerckredīts (2.43 mljrd. latu jeb 14.8%), industriālais kredīts (2.23 mljrd. latu jeb 13.6%), pārējie kredīti (1.41 mljrd. latu jeb 8.6%), finanšu līzinga darījumi (0.96 mljrd. latu jeb 5.8%), citi kredīti patēriņa preču iegādei (0.59 mljrd. latu jeb 3.6%). Savukārt saistību skaita ziņā otrā lielākā veida - norēķinu karšu kredītu - īpatsvars ir tikai 1.3% no saistību atlikumu kopapjoma (0.21 mljrd. latu).
Saistību valūta
Vērtējot saistību atlikumu valūtu dalījumā, 82.8% no kopējā saistību atlikuma (pārrēķinot latos - 13.62 mljrd. latu) uzrādīti kā saistības eiro, 10.9% (1.32 mljrd. latu) - latos, 5.7% (0.93 mljrd. latu) - ASV dolāros un 0.6% (0.09 mljrd. latu) - Šveices frankos. Pārējās valūtās izsniegto kredītu atlikums ir nenozīmīgs.
No 2009. gada 4. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 725 123 saistībām, kuras izriet no aizdevuma līguma, 1 313 513 saistību (76.1%) bija latos, 392 229 (22.7%) - eiro un 19 381 (1.2%) - citās valūtās.
No latos izsniegtajām 1 313 554 saistībām 707 323 saistības (53.8%) bija citi kredīti patēriņa preču iegādei, 532 278 saistības (40.5%) - norēķinu karšu kredīti, 20 461 saistības (1.6%) - hipotēku kredīti mājokļa iegādei. Savukārt no 392 229 eiro izsniegtajiem aizdevumiem 127 972 saistības (32.6%) bija hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 100 583 saistības - finanšu līzinga darījumi (25.6%), 63 958 saistības (16.3%) - citi kredīti patēriņa preču iegādei, 23 554 saistības (6.0%) - operatīvā līzinga darījumi, 23 356 saistības (6.0%) - norēķinu karšu kredīti, 20 261 saistības - pārējie kredīti (5.2%).
Parādnieka informācija
Kredītu reģistrā tiek uzkrāta parādnieka informācija par maksājumu kavējumiem un pārkāpumiem.
Ja persona kavējusi noteiktos maksājumus ilgāk nekā 60 dienu un 61. dienā vai vēlāk nesamaksāto maksājumu summa ir 100 latu vai vairāk, Kredītu reģistra dalībnieks sniedz ziņas par personas maksājuma kavējumu. Tiklīdz parādnieks samaksā visus nokavētos maksājumus, dalībnieks iepriekš ievadītajai informācijai pievieno ziņu par kavētā maksājuma izpildi.
Ja persona izdara citu pēc Kredītu reģistra dalībnieka vērtējuma būtisku līguma pārkāpumu, dalībnieks sniedz ziņas par personas pārkāpumu. Ja persona nesniedz pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli, īpašumiem vai to apgrūtinājumiem, Kredītu reģistra dalībnieks (tikai bankas) sniedz ziņas, ka šī persona izdarījusi Kredītiestāžu likuma 73. panta prasību pārkāpumu.
No Kredītu reģistra izveides līdz 2009. gada 31. decembrim Kredītu reģistrā uzkrātas ziņas par 920 743 personām, t.sk. par 139 834 personām jeb 15.19% iesniegts vismaz viens maksājumu kavējuma vai pārkāpuma ziņojums (2009. gada 3. ceturksnī - par 136 109 personām jeb 14.91%; 2009. gada 2. ceturksnī - par 131 994 personām jeb 15.02%; 2009. gada 1. ceturksnī - par 121 897 personām jeb 13.93%).
No Kredītu reģistrā iesniegtajām ziņām par 1 725 123 spēkā esošajām saistībām 2009. gada 4. ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nav 1 315 064 saistībām (76.23%), maksājumu kavējums līdz 5 dienām ir 48 894 saistībām (2.83%), no 6 līdz 30 dienām - 62 170 saistībām (3.60%), no 31 dienas līdz 90 dienām - 50 167 saistībām (2.91%), no 91 dienas līdz 180 dienām - 38 417 saistībām (2.23%), ilgāk nekā 180 dienu - 210 291 saistībām (12.19%; sk. grafisko attēlu "Maksājumu kavējumi kavējuma periodu dalījumā"). Ziņas par 120 saistību atlikumu (0.01%) sniegušas apdrošināšanas sabiedrības, kurām saskaņā ar Latvijas Bankas "Kredītu reģistra tehniskajiem noteikumiem" ziņas par kavējuma periodu nav jānorāda.
Pieprasījumi
No 2009. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim dalībnieki veikuši 730 961 pieprasījumu, t.sk. 85.9% pieprasījumu veikušas bankas, 13.8% - saistītās komercsabiedrības un 0.3% - krājaizdevu sabiedrības un apdrošinātāji (pieprasījumu skaita pārmaiņas ceturkšņu dalījumā sk. grafiskajā attēlā "Pieprasījumu skaits").
Savukārt Latvijas Banka no 2009. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim apkalpojusi 624 personas, kuras bija ieradušās, lai saņemtu pārskatus par Kredītu reģistrā esošajām ziņām (2009. gada 3. ceturksnī - 802 personas, 2009. gada 2. ceturksnī - 662 personas, 2009. gada 1. ceturksnī - 706 personas un 2008. gada 4. ceturksnī - 897 personas).
Personu iesniegumi
No 2009. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim saņemti septiņi personu iesniegumi (2009. gada 3. ceturksnī saņemti 6, 2009. gada 2. ceturksnī - 2, 2009. gada 1. ceturksnī - 3 personu iesniegumi par Kredītu reģistrā esošo ziņu precizēšanu). Četri iesniegumi bija par Kredītu reģistrā esošo ziņu precizēšanu. Analizējot situācijas kopā ar iesaistītajiem dalībniekiem, secināts, ka divos gadījumos dalībnieks sniedzis ziņas saskaņā ar Kredītu reģistra darbību reglamentējošiem noteikumiem, bet divos gadījumos dalībnieks sniedzis ziņas nepamatoti. Trijos gadījumos sniegti Latvijas Bankas skaidrojumi par Kredītu reģistrā esošo ziņu saņemšanas kārtību.
