1997. gads daudzējādā ziņā bija veiksmīgs Latvijas tautsaimniecībai un ieies vēsturē kā saimnieciskās augšupejas sākums. Stabila nacionālā valūta, zema inflācija, sabalansēts valsts budžets, iekšzemes kopprodukta ievērojams pieaugums - tie ir galvenie sasniegumi, kas raksturo Latvijas tautsaimniecību pārskata gadā.

Viencipara inflācija ir galvenais Latvijas Bankas panākums 1997. gadā. Pateicoties Latvijas Bankas konsekventajai monetārajai politikai, kā arī valdības stingrajai fiskālajai politikai, kas nodrošināja sabalansētu valsts budžetu, inflācija samazinājās no 13.1% 1996. gadā līdz 7.0% 1997. gadā. Tādējādi Latvijā vēl aizvien bija zemākā inflācija Baltijas valstīs, turklāt trešā zemākā inflācija Austrumeiropā. Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atgūšanas inflācija samazinājās līdz līmenim, kas tuvojas industriāli attīstīto valstu rādītājiem. Tas ir sasniegums, kuram ir liela ekonomiska un politiska nozīme un kurš ļauj optimistiski vērtēt arī attīstības perspektīvu.

Iekšzemes kopprodukta kāpums (6.5%) ir svarīgākais Latvijas tautsaimniecības sasniegums 1997. gadā. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu noteica dinamiska visu galveno tautsaimniecības nozaru attīstība. Sevišķi priecē tas, ka sasniegts kopš ekonomisko reformu uzsākšanas augstākais pievienotās vērtības kāpums preces ražojošajā sektorā. Liela nozīme iekšzemes kopprodukta pieaugumā bija darba ražīguma pieaugumam un makroekonomiskajai stabilitātei, t.sk. inflācijas samazinājumam, kas sekmēja kapitāla ieplūdi valstī, kā arī ilgtermiņa kredītu izsniegšanu ražošanas attīstībai. Latvijas tautsaimniecībā ieplūda lieli tiešie ārvalstu ieguldījumi. Šajā ziņā Latvija tuvojās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas līdervalstīm. Turpinājās arī straujš eksporta pieaugums.

Lata kursa stabilitāti nodrošināja lata piesaiste XDR [1] valūtu grozam. Ārvalstu valūtu kursu svārstības pret latu noteica to savstarpējās svārstības pasaules valūtas tirgū. 1997. gada nogalē pasauli satricināja Austrumāzijas finanšu krīze, kad valstīs, kuras līdz šim tika uzskatītas par attīstības paraugu, strauji kritās akciju cenas un sākās valūtas krīze. Tas negatīvi ietekmēja arī Austrumeiropas, t.sk. Igaunijas un Krievijas, finanšu tirgu, bet atstāja mazu iespaidu uz pasaules galvenajām valūtām un arī uz latu. Pārskata gadā ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret trim XDR valūtu groza valūtām - Vācijas marku, Francijas franku un Japānas jenu -, un tādēļ tā palielinājās arī attiecībā pret latu. Lats bija pieprasīts iekšzemes valūtas tirgū, un Latvijas Banka pārdeva latus bankām, tādējādi palielinot ārvalstu valūtu rezerves. 1997. gada beigās Latvijas Bankas ārējās rezerves sasniedza 484.2 milj. latu, un emitētā nacionālā valūta bija pilnīgi nodrošināta ar zeltu un ārvalstu konvertējamām valūtām.

Valdības stingrā fiskālā politika nodrošināja sabalansētu valsts kopbudžetu un veicināja procentu likmju kritumu. Zemā inflācija, valdības vērtspapīru diskonta likmju un starpbanku tirgus procentu likmju kritums ļāva Latvijas Bankai pakāpeniski samazināt refinansēšanas likmi no 9.5% līdz 4.0%. Tas veicināja noguldījumu un kredītu procentu likmju samazināšanos.

Latvijas Banka 1997. gada jūlijā ieviesa jaunu monetārās politikas instrumentu - valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsoles. Tagad Latvijas Bankas rīcībā ir pilnīgs monetāro instrumentu klāsts, kas nepieciešams centrālajai bankai likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

Latvijas kredītiestādēm aizvadītais gads bija ļoti sekmīgs. To stabilu un drošu attīstību sekmēja gan makroekonomiskā stabilizācija, gan stingrā uzraudzība, ko veica Latvijas Banka. Pieauga to banku skaits, kurām atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus. Ievērojami uzlabojās kredītiestāžu aktīvu, t.sk. kredītu, kvalitāte un darbības rezultāti, auga kredītiestāžu vadības profesionālais līmenis. Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības papildinātas ar prasību katrā kredītiestādē izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

1997. gada beigās kredītiestāžu aktīvi veidoja 1.7 mljrd. latu, to kapitāls un rezerves sasniedza 219.6 milj. latu. 1997. gadā strauji pieauga kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms un būtiski palielinājās izsniegto kredītu apjoms. Kredītu struktūrā iezīmējās pozitīva attīstības tendence - vairāk nekā puse kredītu bija izsniegti uz termiņu, kas pārsniedz 1 gadu.

Pārskata gadā turpinājās finanšu likumdošanas aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām. Gada beigās tika pieņemts likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", kura izstrādē piedalījās arī Latvijas Bankas speciālisti. Sagatavots un Latvijas Republikas Saeimai iesniegts "Fizisko personu noguldījumu garantiju likuma" projekts.

Latvijas Republikas Saeima 1997. gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Banku". Lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu, Latvijas Bankas pamatkapitāls noteikts 25 milj. latu apmērā.

Apliecinot savu atbalstu centrālās bankas īstenotajai politikai, Latvijas Republikas Saeima 1997. gada augustā par Latvijas Bankas prezidentu uz sešiem gadiem atkārtoti ievēlēja Einaru Repši.

Latvijas Banka 1997. gada maijā atzīmēja naudas reformas pirmo posmu, kad pirms 5 gadiem apgrozībā laists Latvijas rublis. Septembrī ar izstādi Latvijas Vēstures muzejā tika pieminēta Latvijas centrālās bankas dibināšanas 75. gadadiena.

Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas guva starptautisku atzinību, kas izpaudās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor's 1997. gada janvārī Latvijai piešķirtajā novērtējumā. Ar novērtējumu BBB Latvija ieguva investīciju valsts statusu un apliecinājumu, ka naudu tai var aizdot ar prognozējamu un saprotamu risku.

Arī kredītreitingu aģentūra Moody's gada nogalē atzina Latvijas sasniegumus, apliecinot, ka Latvija ir stabila, ieguldījumiem labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām, turklāt Latvijas banku sistēma tika novērtēta kā viena no attīstītākajām pārejas tautsaimniecības valstīs.

Pārskata gada nogalē Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais bezdeficīta budžets 1998. gadam, stabila nacionālā valūta, zema inflācija, droša banku sistēma, ārvalstu ieguldījumi, kā arī eksporta pieaugums - tie ir noteicošie faktori, kuri veicinās Latvijas tautsaimniecības tālāku izaugsmi.

[1] Speciālās aizņēmuma tiesības (Special Drawing Rights - SDR; saskaņā ar Starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 - XDR).