ECB monetārās politikas mērķis
ECB monetārās politikas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Cenu stabilitāte nenozīmē nemainīgas, stabilas cenas. Tā nozīmē ļoti mērenu patēriņa cenu pieaugumu jeb zemu inflācijas līmeni.
Lai precizētu cenu stabilitātes mērķi, ECB padome ir pieņēmusi cenu stabilitātes definīciju: "Cenu stabilitāte ir saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) jeb inflācijas pieaugums līdz 2% gadā." Cenu stabilitāte ir vidēja termiņa mērķis. ECB ir arī paziņojusi, ka deflācija, t.i., SPCI samazināšanās, nav uzskatāma par cenu stabilitāti.
ECB monetārās politikas stratēģija
ECB īsteno divu pīlāru monetārās politikas stratēģiju. Praktiski tas nozīmē to, ka ECB monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz divām svarīgākajām lietām - detalizētu to faktoru analīzi, kuri var ietekmēt inflāciju, un naudas piedāvājuma tendencēm.
- Pirmais pīlārs ietver plaša ekonomisko un finansiālo rādītāju loka, kuri var ietekmēt cenu stabilitāti īsākā vai vidējā termiņā, analīzi. ECB pastāvīgi analizē reālā sektora aktivitātes, cenu un izmaksu rādītāju, algu, fiskālā sektora, valdības vērtspapīru procentu likmju, valūtas kursa un citu rādītāju dinamiku.
- Otrais pīlārs norāda uz naudas piedāvājuma vadošo lomu cenu stabilitātes uzturēšanā un fokusējas uz ilgāka termiņa perspektīvu. Šī analīze sastāv no monetāro un kreditēšanas norišu detalizētas analīzes, lai novērtētu to ietekmi uz nākotnes inflāciju un ekonomisko izaugsmi eiro zonā. Monetārās politikas stratēģijas īstenošanā kā instruments tiek izmantots naudas rādītāju, īpaši M3 (skaidrā nauda apgrozībā + noguldījumi uz nakti + noguldījumi ar termiņu līdz 2 gadiem + noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem), gada pieauguma analīze.
ECB monetārās politikas instrumenti
ECB svarīgākais instruments naudas piedāvājuma un līdz ar to arī ekonomiskās aktivitātes un inflācijas līmeņa ietekmēšanai ir procentu likme. Lēmumu par procentu likmju paaugstināšanu, pazemināšanu vai nemainīšanu katru mēnesi pieņem ECB Padome un tūlīt pēc sēdes dara to zināmu finanšu tirgum un sabiedrībai.
Monetārā politika EMS valstīs tiek īstenota, izmantojot šādus monetārās politikas instrumentus:
Atklātā tirgus operācijas
Eirosistēma var veikt dažādas tirgus operācijas, piešķirot kredītiestādēm eiro resursus pret vērtspapīru ķīlu: - galvenās refinansēšanas operācijas;
- ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas;
- precizējošās operācijas;
- strukturālās operācijas.
Galvenās refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošas katru nedēļu veiktas operācijas ar 1 nedēļas termiņu.
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošas operācijas, ko veic katru mēnesi, un to termiņš ir 3 mēneši, tādējādi nodrošinot bankām iespēju apmierināt likviditātes vajadzības ilgākam periodam.
Citas tirgus operācijas Eirosistēmā tiek rīkotas neregulāri vai līdz šim netika rīkotas.
Monetārās operācijas Eirosistēmā notiek decentralizēti. Tas nozīmē, ka ECB Valde pieņem lēmumus par monetāro operāciju rīkošanu, bet EMS valstu centrālās bankas īsteno šos lēmumus praksē.
Pastāvīgās iespējas
EMS valstu kredītiestādes var izmantot šādas pastāvīgās iespējas:
- aizņemties no savas valsts centrālās bankas eiro resursus pret vērtspapīru ķīlu uz nakti;
- noguldīt eiro līdzekļus savas valsts centrālajā bankā uz nakti.
Obligātās rezerves
EMS valstu kredītiestādēm savas valsts centrālajā bankā jāglabā naudas līdzekļi 2% apmērā no piesaistītajiem nebanku noguldījumiem. Obligāto rezervju prasību noteikšanas galvenais mērķis EMS valstīs ir procentu likmju stabilizācija naudas tirgū.
Monetārā politika (ECB prezentācija)
