2001. gadā 16. novembris - Latvijas Bankas Rīgas filiāles atklāšanas diena. Latvijas Banka nodeva ekspluatācijā Rīgas filiāles ēku, kas kalpo kā valsts naudas glabātava un centrālās bankas datorcentrs, un tajā darbojas starpbanku norēķinu sistēmas. Šī ēka kļuvusi arī par vienu no mūsdienu Rīgas arhitektoniskajām zīmēm.

Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka.

Pieņemt lēmumu par Latvijas Bankas naudas glabātavas celtniecību rosināja gan vietējie apstākļi, gan notikumu attīstība Eiropā. Latvijas nacionālās valūtas naudas zīmju - latu un santīmu - skaidrās naudas rezerves līdz šim glabājās Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank naudas glabātavā. Pārejot uz vienoto Eiropas valūtu - eiro -, kā arī veidojot Eiropas Monetāro savienību, glabāt Latvijas naudu Vācijas centrālajā bankā kļuva problemātiski. 2002. gada 1. janvārī eiro kļuva par reālu norēķinu vienību. Atbilstoši eiro ieviešanas mehānismam sākotnēji katrā valstī, arī Vācijā, paralēli apgrozībā bija nacionālā valūta un eiro. Tāpēc Vācijas centrālajai bankai bija nepieciešamas savas naudas glabātavas telpas.

Svarīgs ir arī jautājums par Latvijas Bankas telpu atbilsmi tās funkciju veikšanai. Latvijas Bankas ēka Rīgā, K. Valdemāra ielā 2a, ir celta 1905. gadā, un šobrīd tā iekļauta sava laikmeta arhitektūras pieminekļu skaitā. Pēc gandrīz gadsimtu ilgas kalpošanas ēka vairs neatbilst mūsdienīgas centrālās bankas veidolam ne apjoma un tehniskā aprīkojuma ziņā, ne no naudas un informācijas drošības viedokļa.

Naudai ir nepieciešama ne vien efektīva apstrāde, bet tai vajadzīga arī droša un moderna glabātava. Meklējot risinājumu, tika apsvērtas dažādas koncepcijas, tostarp arī iespēja izbūvēt modernu naudas glabātavu Latvijas Bankas galvenajā ēkā. Jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, konsultējoties ar ārvalstu speciālistiem, ēkā tika veikti neatliekamie drošības pasākumi. Latvijas Bankas speciālisti daudz darījuši, lai mūsdienu specifiskajām vajadzībām piemērotu vēsturisko ēku, kas būvēta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris ar skaistām klientu apkalpošanas zālēm un nelielu, bet gadsimta sākuma naudas apritei pietiekamu naudas glabātavu.

Šodienas prasībām atbilstošu pārbūvi nebūtu iespējams veikt, nepārtraucot bankas darbu. Lai radītu laikmetīgas konstrukcijas, nāktos ārdīt vecās, tostarp mūrus, kas atrodas ēkas pamatos. Prasības, kas jāievēro, iekļaujoties Vecrīgas arhitektoniskajā ansamblī, radītu ierobežojumus būvniecības iespējām, turklāt prasot milzu izdevumus. Lētāk, drošāk un vienkāršāk bija izstrādāt un īstenot jaunas filiāles ēkas projektu. Sadarbībā ar Vācijas centrālās bankas speciālistiem tika izveidota šāda projekta koncepcija un sākās tās izstrāde. Konsultācijas naudas glabātavas projekta izstrādē Latvijas Bankai sniedza Vācijas federālās zemes centrālā banka Reinzemē-Pfalcā un Zāras zemē (Landeszentralbank in Rheinland-Pfalz und im Saarland).

Latvijas Banka principiālu lēmumu par jaunas Rīgas filiāles ēkas būvniecību pieņēma 1994. gada 12. maijā. Tika veikts liels sagatavošanās darbu posms - koncepcijas izstrāde, vietas izvēle, saskaņošana, finansējuma plāna un būvniecības projekta izstrāde. Šie darbi aizņēma ievērojami vairāk laika nekā pati būvniecība, kas, pateicoties konkursa ceļā izvēlētajiem būvniekiem, modernajām tehnoloģijām un arī labvēlīgajiem laika apstākļiem, tika veikta pāris gados. Ēkas pamatakmens tika ielikts 1999. gada 23. jūlijā.

Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rimšēvičs ēkas pamatakmens ielikšanas brīdī.

Ēkas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Rīgas filiāles trīs funkcijas

Latvijas Bankas Rīgas filiāle jaunajā ēkā veic tās pašas funkcijas, ko līdz šim Latvijas Bankas galvenajā ēkā, un īstenos arī vairākus jaunus uzdevumus.

Pirmkārt, filiālē ir emisijas bankas vajadzībām atbilstoša, ietilpīga un droša skaidrās naudas glabātava. Tajā veic naudas apstrādi, tās saņemšanu un izsniegšanu bankām.

Otrkārt, filiālē darbojas Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas, nodrošinot efektīvus starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus nacionālajā valūtā. Rīgas filiālē paredzēts izvietot elektronisko klīringa sistēmu un starpbanku automatizēto maksājumu sistēmu, ievērojot Eiropas Centrālās bankas drošības prasības maksājumu sistēmām, lai nākotnē pievienotos Eiropas Savienības kopējai centrālo banku norēķinu sistēmai.

Treškārt, Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā ir vieta modernam datorcentram, kurā izvieto svarīgāko Latvijas Bankas informācijas sistēmu un Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu darbību nodrošinošo serveru un komunikāciju aparatūru.

Rīgas filiāle - naudas glabātava

Jauno būvi daudzkārt dzirdēts saucam nevis par Latvijas Bankas Rīgas filiāli, bet par naudas glabātavu. Nepieciešamība pēc jaunas naudas glabātavas bija noteicošais iemesls ēkas celtniecībai. Šo funkciju arī minam kā pirmo, runājot par Rīgas filiāles darbību.

Paredzams, ka nākotnē naudas glabātava būs nepieciešama arī skaidrās naudas eiro glabāšanai. Lai nodrošinātu kvalitatīvas skaidrās naudas apriti valstī, Latvijas Bankas Rīgas filiāle veic naudas apstrādi ar speciālu iekārtu palīdzību, kam arī nepieciešamas piemērotas telpas.

Latvija ir viena tām pasaules valstīm, kurās skaidro naudu izmanto visai plaši, t.i., tā veido apmēram 12% no plašās naudas. Apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pārsniedz 900 miljonus latu. Nedaudz zemāks skaidrās naudas īpatsvars (10-25%) plašajā naudā vērojams Lietuvā, Igaunijā un citās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs.

Vēl 1996.-1997. gadā skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā Latvijā pārsniedza 40%. Lai gan bezskaidrās naudas norēķinu attīstība - banku un mazumtirdzniecības maksājumu karšu, elektronisko, interneta u.c. bankas pakalpojumu izmantošana - aizvien samazina skaidrās naudas lomu kopējā naudas apritē, skaidrās naudas apjoms apgrozībā absolūtā izteiksmē, tautsaimniecības izaugsmei turpinoties, pastāvīgi palielinās. Paredzams, ka arī turpmāk skaidrās naudas apjoms palielināsies, vienlaikus samazinoties tās īpatsvaram kopējā naudas lietojumā, un skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā pakāpeniski tuvosies Eiropas Savienības (ES) un citu attīstīto valstu līmenim (vidēji eiro zonā - 6%, Vācijā un ASV - 7%, Lielbritānijā - 5%).

Lata piesaiste eiro 2005. gada 1. janvārī bija pirmā svarīgākā pārmaiņa monetārajā jomā pēc Latvijas pievienošanās ES, kam sekoja iestāšanās Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). VKM II ir valūtas kursa piesaistes mehānisms un reizē arī eiro ieviešanas kandidātu pārbaudes kārtība. Latvijas dalība VKM II nepieciešama, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus un kļūtu par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībnieci. Kopš iestāšanās VKM II Latvijas monetārajai sistēmai tā ietvaros jādarbojas vismaz divus gadus. Lats ir vērtīga nauda, un, visticamāk, apgrozībā būs nepieciešams ievērojami vairāk eiro naudas zīmju, nekā pašlaik ir latu. Turklāt latu banknotes ir viena lieluma, bet eiro - dažādu izmēru naudas zīmes un arī lielākas par latiem. Turklāt glabātavā kādu laiku būs jāatrod vieta abām valūtām. Drošas glabātavas celtniecība nebija lēta, taču bija svarīgi to izbūvēt pietiekami lielu un ietilpīgu, paredzot tajā glabāt ne tikai latus, bet arī eiro un domājot par iespējamo glabājamās naudas apjomu nākotnē.

Glabātavas nepieciešamību nosaka arī Latvijas tautsaimniecības attīstība. Kopš 1991. gada audzis apgrozībā esošās naudas daudzums, tāpēc palielinās Latvijas Bankas Rīgas filiālē apstrādājamās naudas apjoms. Pakāpeniski pieaug arī iznīcināmās naudas daudzums, jo pagājuši deviņi gadi, kopš nodrukātas pirmās Latvijā pašlaik apgrozībā esošās naudas zīmes, un senāk izlaistās banknotes un monētas šķirojamās iekārtas aizvien biežāk atzīst par nolietotām un iznīcināmām. Pirms naudas zīme kļūst gadu veca, tā Latvijas Bankā paguvusi iegriezties vairākkārt, vidēji 2-5 reizes atkarībā no nomināla, līdz naudas apstrādes iekārta konstatē, ka nauda pietiekami nolietojusies vai bojāta, un tās "mūžs" beidzas naudas iznīcināšanas mašīnā. 2004. gadā 21.1 miljons banknošu - tās, kurām konstatēti bojājumi vai nolietošanās - izņemtas no apgrozības.

Rīgas filiāle - Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas darbības vieta un Latvijas Bankas datorcentrs

Rīgas filiālē darbojas Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas, nodrošinot drošus un efektīvus starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus nacionālajā valūtā. Jaunajā ēkā izvietotas elektronisko klīringa sistēmu (EKS) un starpbanku automatizēto maksājumu sistēmu (SAMS), ievērojot Eiropas Centrālās bankas drošības prasības maksājumu sistēmām. Rīgas filiālē galvenokārt tiek veikti elektroniskie norēķini, ko nodrošina divas minētās pilnībā automatizētās maksājumu sistēmas, tomēr ārkārtas situācijās bankām tiek dota iespēja apstrādāt maksājumu uzdevumus papīra dokumentu veidā. Izvietojot starpbanku norēķinu sistēmas Rīgas filiālē, tiek nodrošināti ne tikai efektīvi, ātri un droši norēķini latos, bet arī tiek garantēta šo norēķinu sistēmu darbības nepārtrauktība. Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmu un Rīgas filiāles infrastruktūras tehniskais nodrošinājums garantē norēķinu procesu nepārtrauktu darbību un efektīvu līdzekļu apriti starp Latvijas bankām.

Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā atrodas moderns datorcentrs, kurā izvietota svarīgāko Latvijas Bankas informācijas sistēmu un Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu darbību nodrošinošo serveru un komunikāciju aparatūra. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju pieaugošo lomu, bija vitāli nepieciešama šāda moderna datorcentra izveide, jo Latvijas Bankas galvenajā ēkā to nodrošināt nebija iespējams.

Rīgas filiāles ēkas datorcentrs ar optisko kabeļu palīdzību ir savienots ar galvenajā ēkā esošo datorcentru, nodrošinot visu svarīgāko informācijas sistēmu un to datu savstarpēju dublēšanu reālā laika režīmā un iespēju bez pārtraukuma turpināt darbību vienā no ēkām, ja otrajā ēkā esošā datortehnika pārstāj darboties vai rodas ārkārtas situācija.

Rīgas filiāles projektēšanas un būvniecības gaita

Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas projekta koncepcija tapa sadarbībā ar Vācijas centrālās bankas speciālistiem. Konsultācijas naudas glabātavas projekta izstrādē Latvijas Bankai sniedza Vācijas federālās zemes centrālā banka Reinzemē-Pfalcā un Zāras zemē (Landeszentralbank in Rheinland-Pfalz und im Saarland).

1994. gadā Latvijā notika konkurss, lai noteiktu filiāles projekta autoru izvēli. Tika izraudzīti divi projektēšanas biroji ("Arhis" un "Forma"), kas apvienojās, lai veiktu šo darbu. Izveidojās birojs "Kronbergs, Kārkliņš un partneri". Lai gan tā speciālistiem ir pieredze arhitektūras dizaina jomā un tehnoloģiski komplicētu objektu projektēšanā, tomēr tik sarežģīta un kompleksa projekta izstrādē bija jāiesaista rietumu speciālisti.

Arhitektu biroja "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" veidotā Latvijas Bankas Rīgas filiāles projekta skice.

Starptautiskā konkursā darbam kopā ar Latvijas speciālistiem tika izraudzītas pieredzējušas vācu firmas: arhitektu birojs Held & Partner un inženieru birojs Alhäuser+König. Abi biroji veiksmīgi sadarbojušies ar Vācijas centrālo banku, būvējot tās filiāles.

Latvijas arhitekti ir atbildīgi par projekta arhitektonisko risinājumu, savukārt vācu speciālisti izstrādāja detalizētus darba zīmējumus, sagatavoja turpmāko izsoļu materiālus un pārraudzīja sarežģīto būvniecības procesu. Inženieru birojs Alhäuser+König izstrādāja inženiertīklu un drošības sistēmu plānus. Specifisko drošības prasību dēļ arhitektu un inženieru darbs ir komplicēts, tomēr viņu veikums bijis atzīstams.

Latvijas Bankas jaunbūves galvenā būvuzņēmēja tiesības konkursa kārtībā izcīnīja apvienība, kuras sastāvā ir trīs Latvijas būvfirmas ("BKD", "Kalnozols un partneri" un "Velve") un Vācijas firma E. Heitkamp GmbH. Lai kļūtu par Latvijas Bankas līgumpartneri, firmas apvienojās, izveidojot līgumsabiedrību "E. Heitkamp Lettland un Rīgas Būvapvienība". Darbu izpildē būvapvienība piesaistīja lielu skaitu apakšuzņēmēju, pamatā orientējoties uz Latvijas uzņēmumiem. Ar ārvalstu speciālistiem un firmām sadarbība notika tikai tajos gadījumos, kad attiecīgo specifisko darbu izpildē šeit vajadzīgās kvalifikācijas speciālistus atrast nebija iespējams. Līdz ar to Latvijas būvnieku veikums ēkas celtniecībā pārsniedz 70% no kopējā darbu apjoma. Kopējās nama būvniecības izmaksas - gandrīz 26 miljoni latu.

1999. gada vasara. Sākas darbi jaunās ēkas būvlaukumā.

Rīgas filiāles nams

Jaunbūvei ir trīs virszemes stāvi un pagrabstāvs, nama ietvaros - divstāvu naudas glabātava. Filiāle savas galvenās funkcijas - naudas pieņemšanu un izsniegšanu bankām, naudas apstrādi, bezskaidrās naudas norēķinus, kā arī individuālo klientu apkalpošanu - veic otrajā stāvā.

Ēka ir ne tikai funkcionāla, bet arī arhitektoniski nozīmīga. Funkcionalitāte, drošība, kvalitāte, pilsētbūvnieciskā harmonija un saprātīgas izmaksas ir galvenie kritēriji, kas tika izvirzīti jaunbūvei un ir mērķtiecīgi īstenoti sadarbībā ar latviešu un vācu speciālistiem.

Šāda celtne ir ļoti specifiska, jo visas norises tajā lielā mērā pakļautas drošības apsvērumiem. Liela pieredze šajā jomā ir Vācijas centrālajai bankai, kam ir plašs filiāļu tīkls. Vācijas centrālās bankas drošības standarts ir viens no augstākajiem Eiropā, un tas kļuva par Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas drošības standarta izstrādes pamatu. Rēķinoties ar to, ka Latvijā apdraudējumu varētu būt vairāk un tie ir reālāki nekā Vācijā, šis standarts papildināts, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem.

Jaunās filiāles drošības sistēmas aprīkojumu saskaņā ar notikušo izsoli iebūvēja firmas Bosch un Siemens, bet glabātavas durvis un elementus, kuriem jāgarantē drošība, piegādāja un iebūvēja firma Heerum. Firma Luhe Werk, kura specializējusies izturīgu plauktu izgatavošanā, ieguva tiesības iebūvēt glabātavā pārvietojamas plauktu iekārtas. Virtuves aprīkojumu piegādāja un montēja Latvijas firma Prolux.

Visa ēkas ārējā un iekšējā apdare materiālu un krāsu izvēles ziņā ir veidota saskaņā ar Latvijas Bankas vadlīnijām - "Darba vides rokasgrāmatu".

Arī arhitektu biroja "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" izstrādātais mēbeļu projekts ir veidots saskaņā ar šīm vadlīnijām, paredzot biroja mēbeļu sistēmas elementus apvienot ar ēkai atbilstošu finierēto koka detaļu lietojumu. Pēc Latvijas Bankas ierosinājuma, īstenojot mēbeļu projektu, iespēju robežās ir izmantotas kvalitatīvas Latvijā ražotas mēbeles vai to elementi. Ēkas laboratoriju un skaitļošanas centra aprīkojumam paredzētas speciālas mēbeles ar augsti izturīgu virsmas pārklājumu, ekranizētiem kabeļu kanāliem u.c.

Lai telpu iekārtojums būtu pabeigts, telpās būtu patīkami uzturēties gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem, ir paredzēts tās iekārtot ar ēkai atbilstošiem mūsdienīgiem Latvijas mākslinieku mākslas darbiem, kas veidoti gan plaknē, gan telpiski, un telpaugiem, kas pēc sava izskata atgādinātu Latvijas florai raksturīgus augus.

Rīgas filiāles apkārtne

Ēkas būvvieta tika izvēlēta no vairākiem iespējamiem gruntsgabaliem. Zemes gabals Bezdelīgu ielā tika izvēlēts kā ērti sasniedzams, izmantojot sabiedrisko un personisko transportu, tas atrodas pie nozīmīgas pilsētas maģistrāles un līdz ar to bija ļoti piemērots sabiedriskas ēkas būvei. Tas bija piemērots arī sava izmēra un ģeoloģisko apstākļu ziņā, jo vieta ir Daugavas senkrasts ar stingru smilšu grunti un dziļiem gruntsūdeņiem.

Viens no grūtākajiem projektētāju uzdevumiem bija ēkas iekļaušana pilsētvidē. Apkārtējā apbūve ir ļoti neviendabīga - tajā redzama gan Pārdaugavas koka muižiņa, gan milzīgā Valsts arhīva ēka, gan pusotru stāvu augstas koka mājiņas, garāžas un malkas šķūnīši. Ēkas būvvietā atradās mazdārziņi.

Kā dominējoša pastāvīga forma akcentēta Daugavas senkrastu turpinoša siena gar Daugavgrīvas ielu. Jau kopš projekta izstrādes sākuma birojs "Kronbergs, Kārkliņš un partneri" nolēma ar ēku aizpildīt visu Daugavgrīvas ielas pusi no Bezdelīgu līdz Mārtiņa ielai. Šis mērķis arī tika īstenots, un līdz ar to panākts piepildīta kvartāla iespaids. Brīvas teritorijas priekšlaukums, autostāvvieta un pagalms palika ēkas DA, DR, ZR pusē. Piebraukšana ēkai veidota no K. Valdemāra ielas puses. Šeit izbūvēts grezns, granīta plāksnēm segts priekšlaukums. Tas apzaļumots ar zemu augu grupām, dekorēts ar mazām arhitektūras formām.

Ēkas iekšējais pagalms atrodas ēkas vidusdaļas DR pusē. Iekšējais pagalms ir apjozts ar augstu žogu un kalpo speciālā un apgādes transporta, kā arī lielo klientu (banku transporta) iebraukšanai. Pagalmam ir galvenie un rezerves vārti. Ārējais pagalms apliec iekšējo pagalmu ēkas DR un ZR pusē. Pagalma galvenie iebraukšanas vārti un paceļamās barjeras ir labi kontrolējamas no apsardzes posteņa K. Valdemāra ielas pusē. Pagalmam ir rezerves vārti uz Mārtiņa ielu. Piebraukšana pie filiāles ēkas ir paredzēta no K. Valdemāra ielas. No iebraukšanas ceļa pa kreisi ir mazo klientu (fizisko personu) un viesu autostāvvieta.

Filiāles ēkai ir tikai viena - galvenā - ieeja, pa kuru ēkā ienāks gan bankas darbinieki, gan klienti - fiziskās personas. Visas pārējās ēkas ieejas ir domātas vienīgi cilvēku evakuācijai. Galvenā ieeja ir no priekšlaukuma K. Valdemāra ielas pusē, un to pārrauga apsardzes postenis.

Kaut arī filiāles teritorija šķiet pietiekami plaša, ēkas dārzam nav tik daudz brīvas vietas, lai veidotu kādu izteiktu kompozīciju. Tas ir veidots kā sevišķi izmeklētu un izteiksmīgu zemu augu rota, kuras uzdevums ir izcelt un papildināt ēkas būvformas. Sevišķi neierasti un labi pārredzami ir terašu apstādījumi ēkas Mārtiņa ielas pusē. Projektējot ēku, ceļus un laukumus, izdevās saglabāt liepu rindas gar Daugavgrīvas un Bezdelīgu ielu. Vecie koki bagātina telpu ap jaunuzcelto ēku. Vienīgais jauniestādītais koks ir simboliskais Latvijas Bankas ozols, kurš turpmāk augs un zaļos saliņā starp iebraukšanas ceļiem. Citi augstu un lielu koku stādījumi jaunbūves teritorijā nav paredzēti, tā atvieglojot teritorijas pārskatāmību un kontroli.